Viss notiek tā Lauksaimniecības tehnikas ringam nepieder neviena mašīna.
Viss notiek tā
Lauksaimniecības tehnikas ringam nepieder neviena mašīna. Tas vienīgi organizē kontaktus starp zemniekiem, kuriem nepieciešama lauksaimniecības tehnika, un tiem, kuriem šī tehnika pieder. Rings nav tikai sadarbība lauksaimniecības tehnikas izmantošanā, kad zemnieki pērk cits no cita noteiktus pakalpojumus. Atšķirībā no tradicionālās un zemniekiem tik pazīstamās neoficiālās lauksaimniecības tehnikas apmaiņas, kas laukos notikusi visos laikos, te ir darīšana ar ringa vadītāju. Viņš atbild par tehnikas ringu un rūpējas par darba praktisko pusi, tas ir, saved kopā klientu ar attiecīgās lauksaimniecības tehnikas īpašnieku. Zemniekam pašam vairs nav jānodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas meklēšanu, un viņš var darīt savu darāmo.
Pakalpojumu tehnikas ringā var pirkt gan biedri, gan arī tie, kas nav ringa biedri. Tiem, kas nav biedri, jāmaksā noteikta starpniecības nodeva un tikai pēc tam tiek nodrošināts pakalpojums. Biedriem starpniecības nauda nav jāmaksā.
Trešā tehnikas ringa klientu grupa ir pašvaldības un citi atsevišķi klienti. Šādos gadījumos ringa vadītājs vispirms noskaidro visu ringa biedru piedāvāto pakalpojumu cenas un pēc tam izvēlas vispiemērotāko, kuru tālāk piedāvā klientam.
Tehnikas pasūtīšana
Zemniekam ir vajadzīga palīdzība. Viņš griežas pie ringa vadītāja un izklāsta savas vajadzības, precizējot, kad un kādu tieši palīdzību gribētu. Ringa vadītājs zvana tiem biedriem, kuru pārziņā ir šim pasūtītājam nepieciešamās mašīnas. Zemnieks, kas uzņemas darbu, zvana zemniekam pasūtītājam un precizē laiku, vietu un noskaidro vēl citas svarīgas paredzamā darba detaļas, īpašas vēlmes, piemēram, attiecībā uz mēslojuma iestrādi, vaļīgāk vai cietāk sapresētām ķīpām u.c. Viss tiek iepriekš precizēts un problēmas atrisinātas.
Tehnikas ringa finansēšana
Darbuzņēmējs, braukdams uz darbu, līdzi ņem īpašu bloknotu ar veidlapām. Kopā ar pasūtītāju viņi veidlapu aizpilda, norādot darba laiku, veidu, tīruma lielumu, precizējot, kāds lauks tiek apstrādāts, ar kādām ķimikālijām un cik šis pakalpojums maksā klientam.
Tehnikas ringam ir aptuveno ieteicamo cenu saraksts, pēc kura tiek aprēķinātas pakalpojumu cenas. Darbuzņēmējs un pasūtītājs var vienoties arī par citām cenām atbilstoši apstākļiem.
Kad darbs ir pabeigts, pasūtītājs parakstās aizpildītajā veidlapā un saņem tās kopiju. Otro kopiju patur darba izpildītājs, bet trešo nosūta ringa vadītājam. Parakstītā veidlapa ir dokuments, uz kura pamata darbuzņēmējam tiek samaksāts par paveikto darbu.
Divas reizes mēnesī nopelnītā nauda tiek pārskaitīta zemnieka bankas kontā. Taču viņš nesaņem visu pasūtītāja samaksāto summu. Tehnikas ringa rīcībā un ringa vadītāja algai paliek komisijas nauda, kas, piemēram, Zviedrijā ir trīs procenti. Tātad, ja zemnieks izpildījis darbus par 1000 kronām, tad viņa kontā tiek ieskaitīts 970 kronu.
Vadītājs atrisina uzdevumu
Ringa vadītājs pārzina biedru lauksaimniecības mašīnas. Viņš sadala darba uzdevumus, jo ir kompetents lauksaimniecības tehnikas izmantošanas jautājumos, pārzina traktoru, ecēšu, arklu iespējas, kā arī zina, kuri cilvēki spēj sadarboties, tas ir, prot piemeklēt noteiktam pasūtītājam piemērotu darba ņēmēju tā, lai darbi sokas bez aizķeršanās.
Ringa vadītājam ir lauksaimniecības tehnikas saraksts, kas katru gadu tiek atjaunots. Taču sarakstā nav norādīts tehnikas īpašnieks. Protams, ringa biedrus varētu interesēt darba veikšanai piedāvātas tehnikas īpašnieka vārds un telefona numurs. Tā viņš ātrāk varētu saņemt atbildi. Taču tādā gadījumā šie precizējumi likvidētu mašīnu ringa ideju, jo daudzi pasūtītāji negrieztos pēc palīdzības pie ringa vadītāja, bet gan tieši pie mašīnas īpašnieka un nemaksātu tehnikas ringam starpniecības nodevu (trīs procentus). Neaizmirsīsim, ka tehnikas ringa biedri kopīgi ar ringa vadītāju ir sarūpējuši šo lauksaimniecības tehnikas nodrošinājumu. Tāpēc nepavisam nav negodīgi pieprasīt, lai visi, kas vēlas izmantot šo priekšrocību lietot lauksaimniecības tehniku par zemām cenām samaksātu arī starpniecības naudu idejas organizētājam kooperatīvam tehnikas ringam.
Kooperācijas ideja dzīvo
Kooperācija pulcē cilvēkus ar kopīgām interesēm. Tā ir taisnīga un demokrātiska organizācijas forma, ideāls vidusceļš starp laupītājkapitālismu un valsts diktātu. Peļņa sadarbojoties ir pietiekami laba, jo katrs lauksaimniecības uzņēmums ir sīks salīdzinājumā ar noieta tirgu.
Ja zemnieka saimniecība pati saviem spēkiem mēģinātu nodrošināt sev liela apgrozījuma priekšrocības, pērkot un pārdodot, tad šai saimniecībai jābūt ļoti lielai. Sadarbojoties kooperatīvā, zemnieki var deleģēt daļu no saviem pienākumiem (kas zemniekam būtu jāveic pašam) kooperatīvajai apvienībai.
Protams, lai nodibinātu kooperatīvu, jāpārvar ne mazums grūtību. Ir, ko spēj pārvarēt pašu spēkiem, bet ir grūtības, kuru pārvarēšanai vajadzīga milzu apņēmība. Savu interešu aizstāvībai zemniekiem vajag apvienoties un izskaidrot politiķiem, ka zemniekam vajadzīgi godīgi un vienlīdzīgi noteikumi. Tikai vienota zemnieku kustība spēs aizstāvēt un cīnīties par katra atsevišķa zemnieka tiesībām. Ministriju ierēdņi un politiķi to nedarīs. Zemes kopēju liktenis ir pašu zemnieku rokās. Sadarbība ir nepieciešama ne tikai ekonomiskām interesēm pakļautā kooperatīvā. Nepieciešama ir arī zemnieku organizācija, kas spēj veikt kā politisku, tā izglītojošu darbu. Organizācija, kuras biedri ir zemnieki un kuri paši arī to vada. Latvijā tāda ir Latvijas Zemnieku federācija.
Materiāls sagatavots Latvijas Zemnieku federācijā sadarbībā ar zviedru zemnieku organizāciju.
