«Tradicionalitātes novēršanai šodien aicināšu draudzenes uz kādu no Jelgavas kafejnīcām, lai izjustu savus svētkus, nevis nākamajā dienā šausminātos par netīro trauku kaudzi,» stāsta Jelgavas 4. pamatskolas skolotāja Zigrīda Meiliņa.
«Tradicionalitātes novēršanai šodien aicināšu draudzenes uz kādu no Jelgavas kafejnīcām, lai izjustu savus svētkus, nevis nākamajā dienā šausminātos par netīro trauku kaudzi,» stāsta Jelgavas 4. pamatskolas ģeogrāfijas un veselības mācības skolotāja un 6. klases audzinātāja Zigrīda Meiliņa.
«Šķiet, cilvēkiem svētku nekad nav par daudz, tāpēc vārdadienas man ir patīkamas. Citiem tās ir kā apgrūtinājums – jāklāj galds un tā joprojām, taču es necenšos paspīdēt ar ēdienu pārbagātību, bet gan izdomāju ko oriģinālu, piemēram, uzaicinu draugus uz teātri,» saka Zigrīda.
Gaviļniece atzīst, ka bērnībā ir bijušas problēmas ar vārdu dažādo iesauku dēļ, taču tagad ir patīkami apzināties, ka starp daudzajām skolotājām viņa ir vienīgā Zigrīda. Runājot par vārda vēsturi, skolotāja piebilda, ka tas cēlies no Skandināvijas un nozīmē «uzvarēt». Māte to devusi par godu tantei, kas bijusi atsaucīga un sirsnīga: «Cenšos attaisnot vecāku cerības. Esmu strauja un impulsīva, reizēm gadās, ka sākumā ko izdaru un pēc tam tikai domāju, taču cenšos sevī audzināt iecietību, arī pret citādi domājošiem. Dzīves laikā esmu sapratusi trīs būtiskas lietas: dzīvot šodien, nevis vakar vai rīt; nevienai lietai nedrīkst pieķerties tik ļoti, lai, to zaudējot, būtu sāpīgi, un visbeidzot – secināju, ka ir muļķīgi mēģināt patikt visiem, vienmēr atradīsies kāds, kas nespēs pieņemt manus uzskatus.»
Zigrīdai patīk nepārtraukta darbība. Sestdienās BJC «Junda» viņa vada mazskautu pulciņu puikām: «Uzskatu, ka skolotājs ir sava amata pratējs divdesmit četras stundas diennaktī – vai tie būtu skolēni, vai pašas bērni. Strādājot skolā, pati jūtos daudz jaunāka, reizēm pat bērnišķīga, un tas bērnus priecē. Ikdienā cenšos patīkamo savienot ar lietderīgo. Lai nejustos pelēcīgi, apmeklēju koncertus, ar skolēniem skatāmies teātra izrādes, plānojam iet uz Ledus halli.»
Brīvākos brīžos Zigrīdai patīk lasīt visu pieejamo presi. Tā kā gaviļnieci saista dejošana, pašlaik «Jundā» viņa aizrāvusies ar neparastajām vēdera dejām.
Visām Zigrīdām, Zigfrīdām un Zigrīdiem gaviļniece šajā rudenīgajā slapjdraņķī novēl katrā peļķē saskatīt kaut nelielu debess maliņu!
