Pulksten 18.30, 18. novembris. Pie Sv.Trīsvienības baznīcas torņa jauniešu pulciņš (arī citur dažādās vietās tie apmetušies uz ilgāku sēdēšanu – pie pils, pretim viesnīcai…) Viņiem gadi padsmit. Sēž. Dzer vīnu (visticamāk, ne tikai) no pudelēm.
Pulksten 18.30, 18. novembris. Pie Sv.Trīsvienības baznīcas torņa jauniešu pulciņš (arī citur dažādās vietās tie apmetušies uz ilgāku sēdēšanu – pie pils, pretim viesnīcai…) Viņiem gadi padsmit. Sēž. Dzer vīnu (visticamāk, ne tikai) no pudelēm.
Jau vairāk nekā stundu Jelgavas centrā – Hercoga Jēkaba laukumā – notiek svētkiem veltīts pasākums ar dažādu kolektīvu uzstāšanos, deg ugunskuri. Nav jau, protams, pirmās klases un izcilākie mākslinieki, tomēr cilvēkiem svētku izjūtu rada kaut vai kopā būšana vien. Nenotiek jau tas nemaz tik bieži, kad teju vai visus jelgavniekus izdodas vakara stundā kādam spēkam no mājām izvilkt.
Daudzi vēl no dažādām pilsētas pusēm tikai ierodas, visbiežāk pulciņos – kopā ar draugiem, ģimeni. Uzmet acis jauniešiem un piedodoši spriež: «Jaunatne laikam svētkus svin!» Tomēr īstu gandarījumu par to, ka neatkarības dienu kāds beidzot svinēt (ne tikai skumji atcerēties) sācis, nejūt. Laikam jau pārāk truli izskatās knapi tīņu gadus sasniegušie svinētāji, kas kāri dzer alkoholu, aizrautīgi par kaut ko smejas un bļaustās.
Pulksten 14, 18. novembris, zvans pirms 18. novembra «tusiņa».
«Nu, čau, te Žora. Tusēties šodien iesi?»
«Kā kur? Kas aizmirsis esi? Šodien tak «prazņiks» – neatkarības diena! Būšot kaut kādi ugunskuri centrā, vecās dziesmas dziedāšot. Galvenais, tur bufetes būs – karstvīnu arī tirgošot. Vēlāk – uguņošana. Tā taču jāredz. Varētu laist uz Rīgu skatīties, bet baigais slinkums pēc vakardienas rauta, «daivai», labāk tepat Jelgavā paskatīsimies. Nu neesi sēne, «prikola» pēc aizejam, paņirgsim par tantēm un onkuļiem. Kate un Inesīte (Eģika māsa) ar’ nāks. Paņemsim veikalā pa «vināriņam», ierausim. Kārtīgs tusiņš iznāks.»
««Davai», vecais, tiekamies pie torņa, tur, kur tie soliņi. Pasūtīsim ratā, ja kāda vecene sēdēs, uz visu vakaru aizņemsim un varēsim tusēties, cik gribas.»
«Nu, čau! OK! Tad līdz sešiem!»
