Cilvēkiem patīk vērot uguns liesmas. Ne katram mājās ir kamīns vai krāsns, taču aizdedzināt mazu, zeltainu sveces liesmiņu var gandrīz vienmēr.
Cilvēkiem patīk vērot uguns liesmas. Ne katram mājās ir kamīns vai krāsns, taču aizdedzināt mazu, zeltainu sveces liesmiņu var gandrīz vienmēr.
Gada tumšajos mēnešos košas krāsas un gaisma kliedē drūmu noskaņu, tāpēc aizdedzināta, aromātiska un glīta svece kaut par kripatiņu uzlabos mūsu garastāvokli.
Sveces lietoja jau sen
Izrādās, sveces pazina jau senajā Romā, kur tās lēja no taukiem un vaska. Bet no viduslaikiem sveces kļuva par bieži lietotu mājokļa apgaismošanas līdzekli. Pirmās stearīna sveces esot izgatavotas 1818. gadā, bet parafīna – kādus desmit gadus vēlāk.
Mūsu senči sveces gatavojuši mājās. Podā izkausēja aitu un liellopu taukus un tajos iemērca savērptu diegu. Pēc tam, kad tauki bija sastinguši, sveci mērcēja atkal un tā turpināja, līdz svece bija vajadzīgajā resnumā. Vaska svecēm izmantoja arī bišu vasku, kam varēja piejaukt priežu sveķus vai taukus.
Tā kā agrāk
Kad sveču piedāvājums vēl bija stipri pieticīgāks nekā tagad, no aptiekās pirktā kompresēm domātā parafīna, parastajām saimniecības svecēm vai sveču galiem mēģinājām sveces liet mājās. Tagad šī nodarbe savu nozīmi ir nedaudz zaudējusi, jo rūpnieciski gatavotajām svecēm ir dažādas formas, smaržas, krāsas un demokrātiskas cenas. Taču, pakāpjoties kādu gadsimtu atpakaļ, var izmēģināt pagatavot mērcētās sveces – gandrīz tāpat kā mūsu priekšteči.
Šim procesam vajag bišu vasku vai parafīnu, dakti un divus traukus – vienā kausēs sveču izejmateriālu, bet otrā, lielākajā, ielies ūdeni un ievietos mazāko trauku ar parafīnu. Vienkāršā valodā runājot, parafīns jākausē ūdens peldē.
Sveces daktij izmanto kokvilnas diegus, kurus sapin bizītē. Uzskata, ka vīta dakts deg sliktāk. Pārāk tievu dakti izkusušais parafīns var apdzēst, bet pārāk resna dūmos.
Dakti iestīvina, to vairākas reizes iemērcējot izkausētā parafīnā un atdzesējot. Tad iecietināto dakti mērcē parafīnā, pakāpeniski pieaudzējot sveci aizvien resnāku, kad iepriekšējā parafīna kārta sacietējusi. Sveces apakšējo galu ar asu nazi nolīdzina.
Izvēlies, ko vēlies!
Sveču piedāvājums veikalos ir tik liels, ka drīzāk jāprasa, kādu sveču nav. Tās nopērkamas gan pavisam vienkāršas taisnas un dažāda garuma par dažiem santīmiem, gan milzīgas piramidālas vai cilindriskas, kas deg pat 480 stundu. Iespējams, ka tāda liela un ilgi degoša svece labi iederēsies sabiedriskā interjerā, taču mājās tā varētu būt apnikusi jau pēc stundām simts…
Pēdējā laikā veikalos ir skaistas želejveida sveces, kas iepildītas dažādu formu stikla trauciņos. Želejveida masā kā vabole dzintarā iekausēti gliemežvāki, augļu gabaliņi, puķu ziedlapas un visādi citi glīti krikumi. Tā kā šīs sveces nav pārāk lētas (cenas, sākot no Ls 1,5 – 2) un reti kurš pats atļausies tādu nopirkt, iespējams, tā gada nogalē varētu būt laba dāvana.
Mazliet izbrīnu rada sveces, kas izveidotas kāda dzīvnieciņa vai, piemēram, sniegavīra formā. Ar dūšu paliek mazliet jocīgi, kad mazajam vīriņam nodeg galva… Bet varbūt šīs sveces vispār nav domātas dedzināšanai?
Ļoti dekoratīvas ir sveces, kas pārklātas ar zelta, sudraba, perlamutra vai kādu citu «garoziņu». Tikai var gadīties, ka, tai kūstot, gaisā izplatās ne tik patīkams aromāts.
Kā atzina salona «Brigita» darbinieces, cilvēki vēl sveces pārāk daudz nepērk, bet tas ir tikai laika jautājums – rīt pilsētas kapsētās ir svecīšu svētki, nākamajā svētdienā sākas adventes laiks, un tātad pavisam tuvu ir Ziemassvētki.
Daži noderīgi padomi
Sveču kvalitāte ir ļoti laba – tās parasti nepil. Taču, lai tas tā būtu, sveces jānovieto precīzi vertikāli un nevajag dedzināt caurvējā.
Degošas sveces nevajag likt vienu otrai pārāk tuvu – siltumā tās var deformēties. Līdzīgi var notikt arī tad, ja sveces atrodas tuvu citiem siltuma avotiem – kamīnam, krāsnij, centrālapkures radiatoram.
Lai sveci varētu iestiprināt, piemēram, adventes vainagā, tās galos iesprauž divus liesmā sakarsētus stingras metāla stieples gabalus vai arī sveces galu aptin ar līmlenti, vienlaicīgi pietinot trīs zobu bakstāmos kociņus.
Ja uz galdauta uzpil izkusušais sveces vasks, tam ļauj sacietēt un noloba. Pēc tam galdautam zem un virs traipa uzliek papīra salveti un gludina ar siltu gludekli. Pirms mazgāšanas traipa vietu vēl paberzē ar metilspirtu.
