Darbu ir daudz, un viss tiek atzīmēts kalendārā, bet šajās dienās ir kāds datums, kas paliks atmiņā arī bez kalendāra.
Darbu ir daudz, un viss tiek atzīmēts kalendārā, bet šajās dienās ir kāds datums, kas paliks atmiņā arī bez kalendāra. 17. novembrī biju aicināts pie Valsts prezidentes, lai saņemtu Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba Goda zīmi. Uz ceremoniju Melngalvju namā bija četri ielūgumi, piedalījās arī sieviņa un abi mūsu bērni – Dainis un Dace. Cerībā uz prezidentes autogrāfu biju paņēmis līdzi Ausmas Celmiņas grāmatu «Brīvības vārdā», un patiesi – viņa to ierakstīja. Bet vakarā mājās bija grandioza sagaidīšana: znots, vedekla, mazbērni. Datums sakrita ar mazdēla Uģa vārdadienu, līdz ar to klāt bija arī viņa studiju biedri un draugi.
Svētdien, protams, lielie valsts svētki, bet pirms tam bija sarīkota godināšana Latviešu biedrībā. Esmu tās priekšsēdētāja vietnieks kopš 1991. gada, un ir prieks gan par to, ka daudz ir padarīts, gan arī par to, ka šo darbu atbalstījuši un novērtējuši biedri. Vakarā gājām likt svecītes Lielajā ielā, bijām Hercoga Jēkaba laukumā un skatījāmies salūtu.
Pirmdien pakavējos nedēļas nogales atmiņās, apmīļoju puķes, bet otrdien ar sieviņu braucām uz Rīgu – Dainim dzimšanas diena. Prieks, ka dēlam veicas – viņš ir «Siemens» firmā atzīts speciālists sakaru jomā.
Trešdien – Jelgavas atbrīvošanas svētki. Gājām uz muzeju apskatīt izstādi par Jelgavu okupācijas laikā, un tur saņēmu ielūgumu uz nākamo pasākumu – izstādi un semināru par sakaru vēsturi. Bet vakarā Meža kapos notika atbrīvošanas cīņās kritušajiem veltīts piemiņas brīdis.
Ceturtdien saņēmu pagodinājumu no «Jundas» – ar pateicības diplomu novērtēta mana piedalīšanās skolas brīvdienu pasākumā «Es savā pilsētā kā zivs ūdenī». Un tad jau klāt arī šīs nedēļas nogale ar vēl vienu svarīgu notikumu – piektdien un sestdien esmu ielūgts uz Veterināru biedrības gadskārtējo konferenci. Esmu biedrības Goda biedrs, jau 11 gadu pensionēts veterinārārsts, un ir mazliet skumji, kad konferencē sastopu tikai dažus sava gadagājuma kolēģus. Toties sekot tam, ko tagad dara jaunie, ir interesanti, un dažbrīd pat asaras acīs saskrien, redzot, ar kādām iekārtām tagad veterināri strādā un ko spēj.
