«Taleban» režīma fanātiķi, iespējams, domas par valdīšanas beigām satracināti, sākuši apšaut tos talibu kaujiniekus, komandierus un atbalstītājus, kas ierosinājuši padoties un novērsušies no teroristu «autoritātes» bin Ladena.
Kamēr sabiedroto militārie spēki un Ziemeļu alianse nodevušies bezgalīgā taisnīguma meklējumiem Afganistānas kalnos, «Taleban» režīma fanātiķi, iespējams, domas par valdīšanas beigām satracināti, sākuši apšaut tos talibu kaujiniekus, komandierus un atbalstītājus, kas ierosinājuši padoties un novērsušies no teroristu «autoritātes» bin Ladena. Tas savukārt pēc sava tuvākā līdzskrējēja un teroristu pašnāvnieku instruktora bojāejas drošības apsvērumu dēļ, lai jauktu specdienestu pēdas, spiests pa pusvalsti izkaisīt savus līdziniekus, bet tuvāk stāvošajiem bļodlaižām dot pavēli kritiskā brīdī sevi nošaut. Terorista bažas ir gana pamatotas – ja vēl pirms militāro manevru sākuma Amerikas Savienoto Valstu valdība par bin Ladenu bija izsludinājusi atlīdzību piecu miljonu dolāru apmērā, tad tagad summa jau ir pieckāršota. «Taleban» līderi uz to atbildējuši, par ASV prezidenta Džordža Buša notveršanu izsludinot piecdesmit miljonu dolāru atlīdzību.
Lai arī Amerikas militārā virspavēlniecība atzīmējusi, ka teroristu līderu padošanās nav nepieciešama un pieņemamāka būtu asinskāro neliešu bojāeja, daļa Kunduzā ielenkto talibu jau sākuši nolikt ieročus, neņemot vērā dažas dienas iepriekš notikušo potenciālo pārbēdzēju slaktiņu. Ziemeļu alianse, kas cita starpā valstī atcēlusi iepriekš talibu noteikto aizliegumu afgāņu sievietēm strādāt un atļāvusi nevalkāt tradicionālās čadras, kapitulējušajiem afgāņiem apsolījusi amnestiju un repatriāciju uz dzimtajām vietām, taču ārzemniekiem, kas ir starptautiskās teroristu organizācijas «Al Qaeda» locekļi, visticamāk, būs jāstājas taisnīgās tiesas priekšā.
Lai arī vērojami Ziemeļu alianses panākumi teritoriju atgūšanā, par pilnīgu kontroli pār tām spriest pāragri. Par visnotaļ lielu patvaļu atkal liek runāt septiņu ārvalstu žurnālistu, kas atradās ceļā uz galvaspilsētu Kabulu, aplaupīšana un slepkavība, ko pastrādājusi nenoskaidrota bruņota banda.
Pirmoreiz pēc piecu gadu pārtraukuma Kabulā atkal demonstrēts kino, taču sievietes šādā pasākumā joprojām netiek ielaistas. Ievērojamais notikums izraisījis nekārtības, jo filmu noskatīties kārotāju skaits «kinoteātra» ietilpību pārsniedzis aptuveni divkārt. Pirms pasākuma sākušies konflikti, un daži cilvēki pat arestēti, savukārt tie, kam palaimējās iekļūt uz filmu, tās sākumu uzņēmuši ar aplausiem un sajūsmas saucieniem.
Par sevi atkal atgādinājušas Sibīrijas mēra baktērijas, šoreiz tās atklātas Čīlē no Floridas sūtītā vēstulē, bet ASV, Konektikutas štatā slimnīcā nogādāta deviņdesmit četrus gadus veca sieviete ar minētās slimības plaušu formu. Sieviete nomirusi, taču joprojām nav skaidrības par viņas inficēšanās apstākļiem. Toties Ķīna izteikusi gatavību piedāvāt dārgas iekārtas, no kurām apstarot ar Sibīrijas mēri inficētus pasta sūtījumus, tādējādi bīstamās baktērijas nonāvējot. ASV valdības struktūras gan pastu un mediju biroju aprīkošanu ar šādu aparatūru atzinušas par ļoti dārgu.
Bulgārijas prezidenta vēlēšanās uzvaru guvis Sociālistiskās partijas līderis, kādreizējais komunistu aktīvists Georgijs Parvanovs. Tiek uzskatīts, ka, šādi balsojot, bulgāri protestējuši pret valstī valdošo korupciju un nabadzību (pazīstams «scenārijs»), turklāt vēlēšanās piedalījusies mazāk nekā puse balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Neskatoties uz pretēju politisko orientāciju, jaunais prezidents izteicis gatavību sadarboties ar četrdesmitajos gados komunistu gāztā Bulgārijas karaļa, tagadējā premjera Simeona Sakskoburgotska vadīto valdību.
Respektējot tautas balsi, ardievas augstajam amatam jāsaka Dānijas premjerministram Polam Nīrupam Rasmusenam, kurš pēc paša vadītās Sociāldemokrātu partijas sakāves tikko kā notikušajās parlamenta vēlēšanās karalienei iesniedzis demisijas rakstu. Dānijas «sociķi» vēlēšanās par mata tiesu piekāpušies līdzšinējā premjera uzvārda brāļa Andersa Foga Rasmusena vadītajai Liberālajai partijai, saņemot attiecīgi 29,3 un 31,2 procentus vēlētāju balsu. Astoņus gadus premjera amatā aizvadījušais sociāldemokrāts nepopularitāti izpelnījies ar, iedzīvotājuprāt, pārlieku liberālu attieksmi pret imigrantiem.
Eiropas Komisija uzstādījusi savdabīgu rekordu, piespriežot gigantisku naudassodu (latu izteiksmē vairāk nekā 477 miljoni) astoņām farmaceitiskajām kompānijām, kas nodarbojušās ar nelikumīgu cenu noteikšanu vitamīniem. Grēkāžu vidū nokļuvušas arī divas Eiropas lielākās un vecākās farmaceitiskās firmas «Roche» un «BASF».
Krieviju piemeklējusi kārtējā aviokatastrofa. Tveras apgabalā nokritusi pasažieru lidmašīna «IL 18», kurā atradās divdesmit septiņi cilvēki, taču katastrofas iemesli joprojām nav skaidri. Saskaņā ar liecinieku stāstīto ir pamats aizdomām, ka pirms nogāšanās lidaparāts eksplodējis, tādējādi nav izslēgta terora akta iespējamība.
