Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā notika kooperatīva «Latraps» prezentācijas seminārs.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā notika kooperatīva «Latraps» prezentācijas seminārs.
Šogad kooperatīvs izpilddirektora Edgara Ružas vadībā paveicis gana daudz – uzstādīta kalte, iegādāts graudu iepirkšanas punkts Elejā, daļa melno, vērtīgo sēkliņu eksportēta uz citām Eiropas valstīm, taču tas vēl nav viss, jo kooperatīva biedri ļoti nopietni plāno organizācijas attīstību.
Tirgu kontrolē dzirnavnieki
«Latraps» tika dibināts 2000. gada 9. maijā. Kā kooperatīva dibināšanas objektīvos priekšnoteikumus E.Ruža minēja nepieciešamību risināt rapša sēklu kaltēšanas realizācijas un uzglabāšanas problēmas, kas ļoti svarīgas bija zemniekiem – rapša audzētājiem. Nozīmīgi bija arī daudzpusīgi izmantot šo «augošo» augkopības nozari Latvijā. Taču ne jau viss uzreiz gāja gludi. Kopš kolhozu laikiem kooperatīvs un tā būtība cilvēku apziņā ir degradēta, nelāgi ir tas, ka ne mazums cilvēku vēl joprojām uzskata, ka kooperatīvs un kolhozs ir viens un tas pats. Tomēr daudzi Dobeles un Jelgavas rajona zemnieki izlēmuši, ka veidot kooperatīvu sabiedrību ir nepieciešami, lai cīnītos par izdzīvošanu sarežģītajos tirgus apstākļos. Un tieši rapsim ir neierobežotas iespējas tirgū – tas vajadzīgs augsekā, ir izdevīgs zemniekam, turklāt tā ražošanu mūsu valstī iespējams paplašināt. Lauksaimniecībā pašreiz ir ļoti smagi apstākļi, tādēļ arī, lai kaut ko panāktu, ir vajadzība apvienot spēkus – ne visi var paši izmēģināt laimi ar kādu citu kultūru, ja reiz ar pirmo neiznāca. Un «Latraps» vienoja zemnieku saimniecības, kas audzē rapsi vai plāno to darīt, lai iekļautos kopīgā pasākumā – apvienotu izaudzēto produkciju vienā partijā un pārdotu to bez starpniekiem. Kopīgiem spēkiem varētu arī optimizēt rapša sēklu kaltēšanu un pirmapstrādi, organizēt rapša sēklas, mēslošanas un citu līdzekļu centralizētu iegādi, kā arī organizēt konsultācijas un demonstrējumus. Kooperatīva sekmīgas darbības rezultātā ir iespēja palielināt saimniecību ieņēmumu un peļņas līmeni un nodrošināt, lai lielāka peļņas daļa paliek zemniekam.
Jāstrādā kopīgiem spēkiem arī tādēļ, ka nozarei neklājas viegli. E.Ruža par dominējošām nosauca šādas problēmas:
– neskaidrība rapša tirgū,
– apgādi ar izejvielām kontrolē starpnieki,
– trūkst graudu pirmapstrādes iespēju,
– lielākā daļa peļņas paliek starpniekiem un pārstrādātājiem,
– rapša tirgu galvenokārt kontrolē dzirnavnieki.
Realizē Rietumeiropā
Kooperatīvu «Latraps» nodibināja 12 zemnieku saimniecību, bet līdz pērnā gada beigām tajā bija jau 17 saimniecību. Biedru skaits krietni palielinājies arī šogad – līdz 1. jūlijam organizācijā bija iesaistījušās jau 27, bet līdz 1. novembrim – 80 zemnieku saimniecības ar kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību pāri par 35 000 hektāru. Kooperatīvā darbojas arī saimniecības no Talsu, Ludzas, Valkas un citiem rajoniem. Pateicoties tam, pērn kooperatīva apgrozījums sasniedza 270 000 latu. Tika pārdotas 760 tonnas ziemas rapša un 1060 tonnas vasaras rapša. Ievērojami palielinājās vidējā rapša tirgus cena valstī, un kooperatīva biedri saņēma visaugstāko samaksu – 106 latus par tonnu ziemas rapša un 102 latus par tonnu vasaras rapša sēkliņu. Šogad «Latraps» biedri par tonnu saņēma jau 130 latu, bet vidējā cena ir 110 latu.
Elejā tika pieņemti arī kvieši. Šie pārtikas graudi pirmo reizi, turklāt par augstāku cenu nekā noteiktā valsts intervencē, tika eksportēti uz Rietumeiropu. Plānots, ka šā gada kooperatīva apgrozījums būs jau 1 700 000 latu.
Nākamā gada ražai kooperatīva biedri ir iesējuši vairāk nekā 4000 hektāru ziemas rapša, kas piecas reizes pārsniedz šā gada ziemas rapša sējumu platību.
Pagaidām «Latraps» vēl ir atvērts kooperatīvs, taču, kā uzsvēra E.Ruža, jaunus biedrus nevar uzņemt bezgalīgi. Optimālais skaits varētu būt 120 saimniecību.
Kooperatīva biedri ekonomē
Protams, iestājoties kooperatīvā, ir jāsamaksā dalības maksa 250 latu, kā arī biedru nauda, nododot rapša sēklas. Pirmajā gadā par katru tonnu jāsamaksā trīs lati, bet jau pēc gada par tādu pašu daudzumu – divi lati par tonnu; ja tiek piegādāts vairāk graudu nekā pirms gada, tad par pārsniegto daudzumu jāmaksā trīs lati par tonnu. Tā notiek astoņus gadus, pēc tam iemaksāto naudu rapša piegādātājs var izņemt.
Seminārā «Latraps» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka darboties kooperatīvā ir izdevīgi, jo var izmantot visus organizācijas piedāvātos pakalpojumus – apgādi ar augu aizsardzības līdzekļiem, minerālmēsliem, rapša un kviešu sēklu, dīzeļdegvielas centralizētu iegādi, rapša un kviešu kaltēšanu, tīrīšanu un uzglabāšanu, kā arī rapša un kviešu realizāciju. Izmantojot šos pakalpojumus (izņemot minerālmēslus un kaltēšanu), kooperatīva biedrs var ieekonomēt līdz 40,8 latiem no hektāra.
Zemkopības ministrijas pārstāvis Indulis Āboliņš atgādināja, ka kooperatīvi saņem subsīdijas no valsts un nākamgad tās paredzētas 200 000 latu apmērā.
Vai ražos biodīzeli?
Nākamgad kooperatīvs plāno «mainīties uz augšu». «Latrapsieši» prognozē, ka varēs palielināt pirmapstrādes jaudas Elejā – 15 000 tonnām rapša un 25 000 tonnām kviešu. Arī biedru skaits varētu augt – līdz 120. Un vēl viena ideja ir organizēt rapša pirmapstrādi Latvijas reģionos.
Viens no nopietnākajiem «Latraps» nākotnes plāniem ir iesaistīties biodīzeļa ražošanas projektā. Alternatīvās degvielas ieguvei Latvijā iespējas tika aplūkotas jau pirms desmit gadiem. Variantos bija tehniskais etilspirts vai arī biodegviela no rapša eļļas. Ja reiz degvielu iespējams saražot pašiem, tad kādēļ to pirkt? Lietojot biodīzeli, aptuveni par pieciem procentiem samazinās motora jauda, toties būtiski sarūk oglekļa oksīda daudzums. Ir arī citas tehniskas priekšrocības. Atliek izrādīt iniciatīvu un aktīvi darboties.
Izziņai
Latvijā 1938. gadā kooperatīvo sabiedrību skaits tuvojās pusotram tūkstotim, pastāvot šādiem kooperācijas veidiem:
piensaimnieku sabiedrības;
patērētāju biedrības;
krājaizdevumu sabiedrības;
mašīnu koplietošanas biedrības;
savstarpējās apdrošināšanas biedrības;
zvejnieku sabiedrības;
spirta kopdedzinātavas;
meliorācijas sabiedrības;
skolēnu kopdarbības sabiedrības.
