Patiesību sakot, ir jābrīnās, kā kuģis, ko sauc par Latvijas valsti, tomēr ne tikai stabili turas virs ūdens, bet arī samērā konsekventi ietur izvēlēto kursu.
Patiesību sakot, ir jābrīnās, kā kuģis, ko sauc par Latvijas valsti, tomēr ne tikai stabili turas virs ūdens, bet arī samērā konsekventi ietur izvēlēto kursu. Kā medusmaize mūsu politiķiem bijusi aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisijas publiskotā ekonomiskās attīstības prognoze no 2001. līdz 2003. gadam: Latvijas izredzes tiek raksturotas kā labas, prognozējot lielāko iekšzemes koprodukta pieaugumu pārējo kandidātvalstu vidū. Politiķiem – medusmaize, iedzīvotāju lielākajai daļai – vējš tūtā.
Latvija joprojām atrodas sākotnējā kapitāla uzkrāšanas fāzē. Un visā pasaulē pieredze liecina, ka tas (ar ļoti retiem izņēmumiem, kas drīzāk apstiprina likumsakarību) nenotiek godīgi. Par to varējām pārliecināties desmit neatkarības gadu garumā un, visticamāk, būs vien jāsamierinās vēl kādu laiku arī turpmāk.
Tagad, kad nepārprotami tiek atrautas 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas slūžas, dažāda kalibra negodīguma izpausmes tiek piekārtas pie lielā zvana gan ar ilgi vītām virvītēm (Privatizācijas aģentūras šefa J.Nagļa gadījumā), gan pagaidām vienīgi ar aizdomu cilpām. Piemēram, gadījumā ar lēmumu piešķirt valdības galvojumu vairāku miljonu kredītiem reģionāla sporta kompleksa būvniecībai un K.Lipmana farmācijas firmai «Kalceks».
Šāda galvojuma piešķiršana varētu būt kārtējā smalki izstrādāta valsts naudas izsūknēšanas shēma – vismaz šādu aizdomu ēna jaušama politiskajās aprindās. Tiek pat minēts, ka ēnu «met» Tautas partija. Tomēr partijas piederība nav izšķirošais, jo būtisks ir rezultāts – diemžēl tā ir potenciāla iespēja vēl vairāk noplicināt valsti un tās sabiedrību. Jo valsts kasi veido tieši nodokļu maksātāji, kuriem nu tiek pielemts garantēt, ja ne gluži apšaubāmus, tad katrā ziņā biezā noslēpumainības miglā tītus darījumus (sabiedrībai tiek slēpts, kurā reģionā taps jaunais objekts).
Tiesa, politiskās zeltamutes, finansu ministru G.Bērziņu ieskaitot, pauž, ka nekāda liela riska nemaz neesot, jo līdz šim tikai «vienu vienīgu reizīti» neticis atdots valsts garantētais 4,5 miljonu kredīts (Daugavpils uzņēmumam «Dauteks»), citos gadījumos problēmu neesot bijis. Taču arī četri ar pusi miljonu tādā labklājības zemē kā Latvija uz ceļa nemētājas: esam bijuši spiesti katrs netieši to izjust ar saviem maciņiem. Salīdzinājumam varētu minēt, ka, piemēram, kopš nākamā gada iedarbināmais autotransporta nodokļa palielinājums vidēji par 50 procentiem valsts kasē ienesīs nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu, lai gan katrs braucamrīka īpašnieks šo palielinājumu izjutīs sāpīgi.
Neba tikai valdības galvojuma piešķiršana slēpj potenciālas iespējas nodarīt pāri sabiedrībai. Latvija ir kā govs ar neskaitāmiem pupiem, kurus slauc uz nebēdu. Laikam jau vismaz dažus no tiem zinātu nosaukt Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas biroja priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, kas, daudznozīmīgi smīkņādams, dziļdomīgi saka: «Ja papētītu valsts pasūtījumus, ja papētītu!…» Bet kas tad to darīs? Priekšnieka vietnieka priekšnieks? Prokuratūra? Politiķi? Varbūt jābūt lielākai sabiedrības aktivitātei – «no apakšas»? Daudzi diemžēl var pamatoti gausties, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, jo valdība un deputāti tik un tā dara, kā pašiem tīk un izdevīgāk.
Pēc sabiedriskās domas pētniecības centra SKDS aicinājuma respondentiem tika lūgts izvērtēt apgalvojumu «Kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli». Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt tikai 2,8 procenti aptaujāto. Izteikumu visumā par patiesu atzīst 18,4 procenti. Bet 71,6 procenti respondentu uzskata, ka valdība sabiedrības viedokli nerespektē. Turklāt tāds uzskats dominē jau ilgāku laiku un to būtiski nav ietekmējušas ne valdības vadītāju, ne ministru maiņas: gan 1999., gan 2000. un arī 2001. gadā to, kas uzskata, ka suņi var riet līdz aizsmakumam, tomēr karavāna tik un tā turpinās iet, bija 3,5 reizes vairāk par tiem, kas spriež, ka sabiedrības domas tomēr tiek respektētas.
Citādi sakot, slaukšana turpinās, izslaukumi aug, bet piens tautai notek gar ūsām, mutē neticis. Tikmēr govs, neņemot vērā ES ekspertu zīmētās līknes, turpina izkāmēt.
