Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas un tās mātes uzņēmuma «Madara» cehos šogad rit nopietni telpu sakārtošanas darbi un jaunu iekārtu iegāde.
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas un tās mātes uzņēmuma «Madara» cehos šogad rit nopietni telpu sakārtošanas darbi un jaunu iekārtu iegāde.
Metālapstrādes uzņēmumu direktors Pēteris Bila atzīst, ka tas bijis iespējams pēc tam, kad pabeigta ražotnes izpirkšana, segti parādi un finišam pietuvojusies īpašumu un zemes jautājumu sakārtošana. Ražotnes modernizācija orientēta divos virzienos: gan lai sakārtotu cehus un uzlabotu strādājošo darba apstākļus; gan lai iegādātos un uzstādītu jaunas metālapstrādes iekārtas, ieviestu jaunas tehnoloģijas.
Iegādājas modernas iekārtas
Pirmais pie sakārtotām telpām, jaunām datortehnoloģijām un rasēšanas iekārtām šā gada pirmajā pusē ticis konstruktoru birojs. Tas darīts ar nolūku, lai biroja darbinieki risinātu ne vien ikdienišķus jautājumus, bet arī izstrādātu un piedāvātu jaunas tehnoloģijas.
Ražotnē jau nonācis jaunais datorvadāmais gāzes un plazmas griešanas darbgalds un lāzermērāmā iekārta. Tiem nepieciešamas speciālas telpas ar prasībām atbilstošu mikroklimatu, kas pašlaik tiek sagatavotas. Lāzermērāmā iekārta izmaksājusi vairāk nekā 100 tūkstošus ASV dolāru, toties, katram izstrādājumam pievienojot automatizētās iekārtas mērījumu izdruku, tā novērsīs domstarpības par izgatavoto detaļu parametru atbilstību pasūtītāju rasējumiem. «Eksporta darījumos, kur precizitāte un kvalitāte ir svarīgākie kritēriji un pieļaujamās atkāpes ir minimālas, tas ir ļoti būtiski,» atzīst P.Bila.
Tuvākajā laikā uzņēmumā nonāks divi metināšanas roboti, ko paredzēts uzstādīt Viskaļu ielas cehā, kur šogad izveidots centralizēts gāzes sadales punkts. Tādējādi pie katra metināšanas posteņa vairs nav nepieciešams savs gāzes balons, kas attīstītajās valstīs tiek atzīts par primitīvu līmeni. Tur metināšana ir robotizēta.
Salnas ielas cehā uzstādīti divi automātiskie programmvadāmie kompresori. Līdz ar to katrā maiņā vairs nav nepieciešams atsevišķs dežūrmehāniķis. Samazinājies elektroenerģijas patēriņš. Vēl tiek domāts iegādāties pusotru miljonu vācu marku vērtu sieta metināšanas iekārtu.
«Lai varētu normāli strādāt, panāktu nepieciešamo kvalitāti un konkurētspējīgu produkcijas pašizmaksas līmeni, ir jāiegulda lieli līdzekļi. Citas izejas nav,» saka P.Bila.
Sakārto sadzīves telpas
Paralēli tiek sakārtotas telpas un uzlaboti darba apstākļi. Ap 200 tūkstoši latu ieguldīti apkures sakārtošanā. Kr.Barona ielā uzstādīts otrs gāzes apkures katls, lai nodrošinātu nepārtrauktu procesu. Jauna apkures sistēma ierīkota arī Salnas ielas saimnieciskajā korpusā. «Nebūdami apkures speciālisti, ražojam ievērojami lētāku siltumu nekā profesionāļi no Siltumtīklu uzņēmuma,» iestarpina direktors. Nākamgad apkuri plānots sakārtot Rūpniecības ielā, bijušajā Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā.
Pret paketlogiem nomainīts agrākais stiklojums Kr.Barona ielas cehā, sakārtotas durvis, turpinās siltināšanas darbi, lai uzstādītu jaunās iekārtas. Turpinās fasādes dalās remonts, un tiek sakārtoti divi vecie korpusi. Salnas ielā strādājošie jau izmanto izremontētās, ar flīzēm izklātās ģērbtuves, jaunus sanitāros mezglus un dušas telpas. Remonts saimnieciskajā korpusā tiek turpināts.
Uzņēmumam saspringta situācija bija izveidojusies darba apstākļu ziņā. «Skaidrojām darba inspekcijai, ka tas ir ieplānots, ka visu uzreiz nevaram izdarīt. Tagad rezultāti jau ir manāmi. Metinātāju posteņiem Salnas ielā nodrošinājām ventilāciju, lai gan darba apstākļi tāpat nav vienkārši. Tāpēc jau Rietumos šo procesu robotizē,» stāsta P.Bila, norādot, ka darba apstākļi tiks uzlaboti arī turpmāk. Uzņēmumam vēl būtu lietderīgi izveidot savu veļas mazgātavu, kur izmazgāt eļļainos darba tērpus.
Piesaista palīdzības līdzekļus
Līdz gada beigām abu metālapstrādes uzņēmumu sakārtošanā un modernizācijā būs ieguldīts apmēram miljons latu. Lielākā daļa ir uzņēmumu līdzekļi, bet būtiski nopietno projektu ar dāvinājumu atbalstījis arī starptautiskais palīdzības fonds BAS, kas bāzējas Lielbritānijā. Savukārt minimālā ražotnes modernizācijas programma paredz investīcijas vismaz 20 miljonu ASV dolāru apmērā. «Metālapstrādes bizness un ražošana ir dārgs process. Bet, tikai to realizējot, varēsim sevi uzskatīt par konkurētspējīgiem ar Eiropas uzņēmumiem,» saka direktors.
Ražošanā šis gads bijis saspringts un nervozs. Pēc teroraktiem ASV pasūtītāji pirmajā brīdī atsaukuši pasūtījumus, kas nav uzskatāmi par pirmās nepieciešamības, bet pakāpeniski process atgriezies agrākajās sliedēs un gada bilance būs ar peļņu. Septembrī pirmo reizi saņemts speciālu konteineru pasūtījums no autofirmas BMW. Tā kā miljonu Vācijas marku vērtais pasūtījums pieņemts papildus, savukārt izpildes termiņi un kvalitātes nosacījumi ir visai strikti, pie tā izpildes tiek strādāts nepārtraukti.
Audzēkņiem jāapgūst jaunākās tehnoloģijas
Ražošanas modernizācija nav iedomājama bez kvalificētu kadru sagatavošanas. Tas ir sāpīgs jautājums ne vien Jelgavā, bet visā Latvijā. Darbgaldu līmenis nepārtraukti mainās un attīstās, savukārt speciālistu sagatavošana palikusi agrākajā līmenī. «Šodien sagatavotie darbinieki neatbilst mūsu prasībām – par to nepārtraukti runājam Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas valdes sēdēs. No uzņēmumu līmeņa atpaliek ne vien amatu skolas un arodskolas, bet arī sagatavošanas līmenis Tehniskajā universitātē un Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē. Mācību iestāžu rīcībā nav speciālistu sagatavošanai nepieciešamo jaunāko tehnoloģiju,» stāsta P.Bila.
Pagājušajā nedēļā viņš kopā ar asociācijas, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem Rīgas 3. arodskolā apspriedis jauna izglītības centra izveides iespējas Jelgavā, kur uz uzņēmuma bāzes apmācīt un sagatavot uzņēmumam nepieciešamo profesiju pārstāvjus. Mašīnbūves rūpnīca centra izveidi ir gatava atbalstīt finansiāli. «Skolas nevar atļauties par vairākiem simtiem tūkstošu iegādāties jaunākās iekārtas. Mācību bāzes atrašanās blakus rūpnīcai atrisina apmācību praktiskos jautājumus – prakses un jaunu tehnoloģiju apguve,» izklāsta P.Bila, norādot, ka projekta ideja nav jauna. Būtu labi projektā ieinteresēt ne vien valsts institūcijas, bet arī pašvaldību, kā arī piesaistīt ārvalstu grantus.
Ieceres realizācija uz vienotas bāzes pamata ļautu vienlaicīgi attīstīties gan mācību centram, gan uzņēmumam. «Ja izdosies, centrs gatavos pavisam cita līmeņa darbiniekus, ko būs grūti nosaukt par strādniekiem. Viņi būs darbagaldu operatori. Ja ieejam vienotajā Eiropas apritē, citādi nevar,» uzsver P.Bila.
