Pretēji lāčiem un citiem ziemas miega mīļotājiem, kas, sākoties ziemai, dodas tādā pailgākā guļā, latvju politiķi kārtējās Saeimas vēlēšanu gaidās nupat kā tikai sākuši pamosties.
Pretēji lāčiem un citiem ziemas miega mīļotājiem, kas, sākoties ziemai, dodas tādā pailgākā guļā, latvju politiķi kārtējās Saeimas vēlēšanu gaidās nupat kā tikai sākuši pamosties. Par to liecina arīdzan aizvadītajās divās nedēļās «pēkšņi» izteiktie priekšlikumi partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanai. Kādēļ partijas nav īpaši centušās risināt šos ārkārtīgi būtiskos jautājumus visu šo laiku līdz vēlēšanām, to droši vien zina vienīgi Dievs un pašas partijas, kas nez no kurienes ir rāvušas, ka jauni lozungi cīņai par caurspīdīgumu partiju finansēs varētu noderēt viena otra paklīduša vēlētāja piesaistīšanai.
Šīs nepārliecinošās akcijas iniciatori izrādījušies «ceļinieki», kas ierosinājuši no 25 tūkstošiem latu līdz 10 tūkstošiem latu samazināt summu, ko gada laikā partijai drīkst ziedot fiziska vai juridiska persona. Līdzās finansu līdzekļu un mantu ziedojumiem tiek ierosināts noteikt arī trešo ziedojuma veidu – pakalpojumus. «LC» ierosina partijām arī aizliegt ņemt aizņēmumus. Paredzēts, ka finansiālās darbības deklarācijas partijām būs jāiesniedz nevis reizi, bet divas reizes gadā – ne vēlāk kā līdz 1. martam un 1. septembrim. Idejām no pirmā acu uzmetiena it kā nebūtu nekādas vainas, tikai kur garantija, ka tās tiks īstenotas arī darbos, jo ar šādiem paziņojumiem partijas nākušas klajā jau neskaitāmas reizes. Jau vismaz gadus septiņus astoņus tiek runāts par «nulles» deklarācijām, kuru ieviešanai, beidzoties privatizācijas procesam, kļūst aizvien mazāk jēgas.
Pavērojusi savus konkurentus – «LC» –, arīdzan Tautas partija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem partiju finansēšanas uzlabošanā, piemēram, iesakot uzlikt partijām par pienākumu pirms vēlēšanām publiskot vēlēšanu kampaņas izmaksas un finansētājus. Atcerēsimies, ka ar caurspīdīguma karogu pirms dažiem mēnešiem latvju politikas arēnā ieauļoja arīdzan Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše, kas paguva vēl vairākus mēnešus, izmantojot savu nu jau bijušo amatu, celt savas tā arī pagaidām nenodibinātās partijas reitingu, caurspīdīgi (?) ripinot savā un topošās partijas kontā ziedotāju latus. Starp citu – kādēļ Repše tomēr atstāja savu amatu LB, kamēr kārotie sešciparu skaitļi vēl nav saziedoti? Vai šajā gadījumā tas nenozīmē, ka vajadzīgais latu daudzums jau ir ieripojis, tikai mazliet citos, mazliet mazāk publiskos kontos? Kamēr LB eksprezidents nav sniedzis uz šo jautājumu pārliecinošu atbildi, vēlētājiem ir pamats domāt tieši tā.
Šķiet, pienācis laiks pateikt skaidri, ka nekādas likumdošanas normas nepalīdzēs kontrolēt nebūt ne caurspīdīgās partiju finanses, kamēr valdības partijām neatradīsies pietiekama politiska griba šā jautājuma risināšanai. Un nevis tikai ar domu likt spieķus konkurentu riteņos, bet sākt pirmām kārtām ar sevi. Notiks tā vai ne, rādīs laiks un gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Jāpiezīmē, ka līdz šim vēlētāji ne pārāk pievērsuši uzmanību partiju finansēšanas finesēm, un to uzskatāmi pierādīja arī šāgada pašvaldību vēlēšanas Jelgavā, kur ne visas pie varas nākušās partijas centās vēlētājiem atklāt vēlēšanu kampaņas finansējuma apmērus un izcelsmes avotus. Tomēr ilgi tas tā noteikti nebūs, bet partijām, pirms vilkt kārtējo priekšvēlēšanu karogu mastā, būtu stingri jāpadomā, vai pietiks karotāju, ko sūtīt aiz šī karoga. Ar bungām un taurēm vien būs par maz.
