Autoceļi ne bez pamata atzīti par svarīgu ekonomiskās attīstības pamatnosacījumu. Taču to stāvoklis ar katru gadu pasliktinās.
Autoceļi ne bez pamata atzīti par svarīgu ekonomiskās attīstības pamatnosacījumu. Taču to stāvoklis ar katru gadu pasliktinās.
Pirms gadiem desmit nebija sabrukuma stadijā nonākušu valsts nozīmes, pirmās un otrās šķiras ceļu, šogad to garums tuvojas diviem tūkstošiem kilometru. No tā septiņi procenti ir valsts nozīmes, 17 procentu – pirmās šķiras un 4,8 procenti – otrās šķiras ceļi. Melnā seguma ceļu grupā sabrukuma stadijā nonākuši 1110 kilometri. Diemžēl ceļi tiek laboti krietni mazāk un neatbilst vajadzībām. Pirms desmit gadiem valstī tika atjaunots ap 800 kilometru asfalta seguma ceļu gadā, pirms diviem gadiem – jau uz pusi mazāk, bet šogad – tikai nedaudz virs simts kilometriem.
Labo ceļu skaits sarūk
Melnā seguma ceļu kritiskā stāvoklī īpatsvars pēdējā desmitgadē no nepilniem tūkstoš kilometriem paaugstinājies vairāk nekā četras reizes. Savukārt no vairāk nekā 6000 kilometriem 1992. gadā laba seguma ceļu šogad palikuši 2200 kilometri. Sarūkot ikgadējās ceļu atjaunošanas programmas apmēriem, kritiskās tendences aug.
Ceļi, kam pietiktu ar kārtējo atjaunošanu, nonāk kritiskā stāvoklī, bet vēlāk jau sabrukšanas stadijā. Jelgavas rajonā tas uzskatāmi redzams Iecavas – Jelgavas un Jelgavas – Kalnciema ceļā. Lai tos salabotu, katram kilometram pašlaik nepieciešami vismaz 70 tūkstoši latu. Ja remonts nebūtu tik ļoti iekavēts, pietiktu ar divreiz mazāku summu.
Mašīnu vairāk, ieņēmumi mazāki
Kā atzīst Latvijas Autoceļu direkcijas segumu saglabāšanas vadības sistēmas vadītājs Imants Teibe, viss atduras pret finansēm. Autoceļu fonda ieņēmumi pēdējos gados ir ievērojami samazinājušies, un prognozes krasi atšķiras no faktiskās situācijas. Pērn plānoti 58,3 miljoni latu, bet faktiski saņemti 53,4 miljoni. Tas galvenokārt saistīts ar neapmierinošajiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem no naftas produktiem. Pērn plānoto 49 miljonu latu vietā iekasēti 44 miljoni – par pieciem miljoniem latu mazāk. Statistika liecina, ka 1998. gadā akcīzes nodoklis saņemts par 466 miljoniem benzīna litru. 2000. gadā nodoklis maksāts no 330 miljoniem, bet šā gada pirmajos trīs ceturkšņos – no 241 miljona litru benzīna. Un tas notiek, kad ik gadu Latvijas ceļos palielinās automašīnu daudzums!
Valsts autoceļu tīkla vajadzības sasniedz 325 miljonus latu, bet normatīvās ikdienas un periodiskās uzturēšanas izmaksas ir lielākas par 110 miljoniem latu. Faktiski tiek saņemti tikai 39,3 miljoni latu.
Melnā seguma ceļu programmai vien būtu nepieciešami 38 miljoni latu, bet šogad tai bija atvēlēti tikai trīs miljoni latu. Nākamgad paredzēti tikai divi miljoni. Remontdarbus, kā atzīst I.Teibe, izdosies veikt tikai piecos sešos objektos. Tas nozīmē, ka nevar būt runas par līdzsvarotu līdzekļu sadali ne starp rajoniem un pat ne starp reģioniem.
Mūsu rajonā melno segumu grupā valsts nākamgad paredzējusi labot apmēram trīs kilometrus garu ceļa Rīga – Liepāja posmu pirms Kalnciema tilta. Otrās šķiras ceļu grupā plānots saremontēt 3,4 kilometrus garu ceļa Blukas – Emburga posmu, uzlabot ceļu Dobele – Krimūnas – Zaļenieki un noasfaltēt ceļa Jelgava – Tērvete – Lietuvas robeža posmu, kas iekļauts Lauku ceļu programmā.
Atjaunos Lauku ceļu programmu
Paredzams, ka nākamgad valstī tomēr izdosies sākt īstenot Lauku ceļu programmu, kuras realizācija 1999. gadā līdzekļu trūkuma dēļ tika pārtraukta un joprojām nav atjaunota. No 2002. līdz 2004. gadam tajā paredzēts apgūt 33,5 miljonus latu. No tiem 5,2 miljonus vajadzēs kredītu un to procentu atmaksai par agrāko gadu ceļu remontdarbiem. Lauku autoceļiem paredzēti 19,5 miljoni latu, tiltu rekonstrukcijai – 4,5 miljoni. Trīs miljoni domāti to piecu rajonu (Limbažu, Balvu, Madonas, Cēsu, Gulbenes) autoceļu sakārtošanai, kuros pārtraukti pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu.
Zemgalei turpmākajiem trim gadiem programmā 25,6 kilometriem lauku ceļu atvēlēti 3,6 miljoni latu. Mūsu rajona braucējus varētu iepriecināt 2,9 kilometrus garā posma salabošana ceļā Jelgava – Tērvete – Lietuvas robeža, kam atvēlēti 210 tūkstoši latu. Pārējie remontdarbi vairāk interesēs citu Zemgales rajonu iedzīvotājus. Nākamgad plānots sakārtot 1,2 kilometrus posmā no Ķeguma pagrieziena līdz Jaunjelgavai. Turpmākajos gados paredzēts ceļa Rīgas – HES – Jaunjelgava 8,2 kilometrus gara posma remonts, Jaunjelgavas apvedceļa izbūves sākšana, ceļa posma Nereta – Subate remonts Aizkraukles rajonā.
Tiltu programmā 2003. gadā iecerēts rekonstruēt tiltu pār Sesavu ceļā Dobele – Bauska, kam atvēlēti 150 tūkstoši latu. Svitenes tilta remontam autoceļā Dobele – Bauska ieplānoti 300 tūkstoši latu; tilta pār Auci labošanai ceļā Dobele – Krimūnas – Zaļenieki – 150 tūkstoši latu.
