Nereti gadās, ka valsts pārvaldes darbinieki pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pamet darbu valsts iestādē un pāriet uz privāto sektoru kā augsti kvalificēti profesionāļi, jo valsts iestādes nespēj nodrošināt konkurētspējīgu algu.
Nereti gadās, ka valsts pārvaldes darbinieki pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pamet darbu valsts iestādē un pāriet uz privāto sektoru kā augsti kvalificēti profesionāļi, jo valsts iestādes nespēj nodrošināt konkurētspējīgu algu.
Valsts iegulda līdzekļus, bet atpakaļ tos nesaņem. Tā kā algas valsts iestādēs nekad nespēs konkurēt ar privāto sektoru, valstij jārīkojas, lai nodrošinātu tās apmācīto speciālistu palikšanu valsts darbā, uzskata jaunā Darba likumprojekta autori.
Likumprojekts, kā aģentūru LETA informē Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta pārstāvis Aivis Freidenfelds, nosaka iestādes vadītājam tiesības nodrošināt iespēju darbiniekam paaugstināt kvalifikāciju, sedzot mācību izdevumus. Taču darbiniekam ir pienākums pēc kvalifikācijas paaugstināšanas, ja izdevumus segusi valsts, noteiktu laiku nostrādāt tās iestādē, lai tā gūtu labumu no viņa izglītošanā ieguldītajiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību gadījumā, ja darba attiecības tiek izbeigtas tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka rīcību, paredzēti nosacījumi, kuriem īstenojoties, kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumi nav jāatmaksā.
Paredzēts, ka jaunais Darba likums stāsies spēkā nākamā gada otrajā pusē.
