Lauksaimnieka gads ir beidzies, un nu, kā jau laukos, bija laiks cāļus skaitīt. Tāda savdabīga izaugušā skaitīšana ir arī lauku demonstrējumu gada noslēguma semināri.
Lauksaimnieka gads ir beidzies, un nu, kā jau laukos, bija laiks cāļus skaitīt. Tāda savdabīga izaugušā skaitīšana ir arī lauku demonstrējumu gada noslēguma semināri. Tajos tie, kas pētījuši, kāpēc rudzi veldrē krīt un kāpēc no kartupeļiem lakstu puve mūk, kas kviešiem labāk «garšo» un kas visvairāk necieš rūsas, kāpēc vieni lauki zaļi, kamēr citi dzeltē, un tā vēl un vēl, nu bija sabraukuši uz Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centru, stāstīja par gada laikā izdarīto, uzzināto un panākto.
Centra direktors Mārtiņš Cimermanis vēlāk atzina, ka aizvadītais demonstrējumu gads bijis labs, lai gan dažviet savus «labojumus» mēģinājis izdarīt lietus, citviet – sausums.
Kopumā par demonstrējumiem un par to, ko tie dod, – intervijā ar centra Lauksaimniecības nodaļas augkopības speciālisti Ilzi Kareli.
Kāds ir lauku demonstrējumu mērķis?
Tas ir uzlabot saimniekošanas ekonomiku, saglabājot lauku sociālo vidi. Demonstrējumi palīdz ieviest lauksaimniecībā progresīvas tehnoloģijas. Es teiktu tā – demonstrējumu ierīkošana ir efektīvākais veids jauno tehnoloģiju ieviešanai. Pats savām acīm redzēdams, piemēram, kā viens pretveldres līdzeklis pasargājis labību no sakrišanas pat šīsvasaras trakajos lietos, zemnieks būs gatavs nākamgad tādu miglot arī savos laukos, tā iegūstot bagātīgāku un veselīgu graudu ražu.
Kā izvēlas demonstrējumu saimniecību? Kādi ir kritēriji?
Demonstrējumu izvietošanai tiek organizēts projektu konkurss. Lai varētu tajā pretendēt, jābūt vairākiem svarīgiem priekšnosacījumiem: atbilstoša materiāli tehniskā bāze un saimniecība ir raksturīga reģionam; projekti ir arī pārejoši no iepriekšējiem gadiem, it īpaši zinātniskajās iestādēs un dažās zemnieku saimniecībās; tiem jābūt sagatavotiem profesionāli un jāsatur interesantas demonstrējumu idejas.
Ja tas viss atbilst, saimnieks savu vēlmi dara zināmu rajona lauksaimniecības konsultāciju birojam. Tā speciālisti apskata visu uz vietas un ieteikumu apkopojumu nosūta centram Ozolniekos. Šogad pirmo reizi demonstrējumu saimniecību sarakstu saskaņojām ar attiecīgajām lauksaimnieku asociācijām. Vieni sarindoja saimniecības prioritārā kārtībā, citi tikai norādīja, ko atbalsta un ko ne. Atbilstoši finansējumam izveidojām demonstrējumu saimniecību saraksta projektu. To akceptēja Zemkopības ministrija. Šogad konkursā augkopības demonstrējumiem bija pieteikušās 166 saimniecības, tika izvēlētas 133.
Skaidrs, ka demonstrējumiem vajadzīga nauda. Kas tos finansē?
Tās ir valsts subsīdijas, kas saskaņā ar nolikumu ir paredzētas zemnieku izglītošanai. Šogad demonstrējumu darbu organizēšanai, izvietošanai saimniecībās un metodiskā darba vadībai bija piešķirti 100 000 latu.
Vai demonstrējumi mainās? Vai ir arī sava «modes prece»?
Jā, šogad tāda ir bioloģiskā lauksaimniecība. Pērn demonstrējumiem bija pieteikušās tikai divas saimniecības, šogad bioloģiskās lauksaimniekošanas demonstrējumi tika izvietoti jau astoņās saimniecībās. Bet kopumā prioritāros virzienus izmēģinājumiem nosaka lauksaimniecības attīstības programma, ko izstrādā ministrija. Šogad tā ir lopkopība. Diemžēl mums trūkst zinātnisko iestāžu, kas uzņemtos izmēģinājumus. Šajā jomā strādā tikai «Vecauce».
Kuros reģionos ir visaktīvākie izmēģinātāji?
Valmieras, Preiļu, Tukuma rajonā. Mūsu rajonā Cenu pagasta Indrānos demonstrējumi bija par kartupeļu lakstu puves ierobežošanu, bet herbicīdu efektivitāti vasaras miežu laukos izmēģināja Sidrabenes pagasta Liepziedos.
Saprotams, ka demonstrējumu saimniekam vairāk ir darba, jābūt precīzam, jāmācās, jāklausa konsultants… Kā to atlīdzina?
Saimnieks to dara savos ražošanas laukos, nekas lieks klāt nenāk. Viņam samaksā demonstrējumu izdevumus. Taču jāņem vērā, ka demonstrējuma laikā zemnieks iegūst jaunas zināšanas, kas dažkārt var būt svarīgāk par materiālo guvumu. Vēl piebildīšu, ka demonstrējumu gada rezultāti tiek izdoti grāmatā.
Paldies par sarunu!
