Patlaban Baltijas piena ražotāju darbību būtiski ietekmē darījumu pasivitāte un straujā cenu samazināšanās galvenajiem eksporta produktiem uz Eiropu – sausajam pienam un sviestam.
Patlaban Baltijas piena ražotāju darbību būtiski ietekmē darījumu pasivitāte un straujā cenu samazināšanās galvenajiem eksporta produktiem uz Eiropu – sausajam pienam un sviestam. Sausā piena cena samazinājusies par aptuveni 20 procentiem, bet sviesta, kas ir pilnas piena pārstrādes galaprodukts, cena noslīdējusi vēl par 12 procentiem.
Kā aģentūrai LETA sacījis akciju sabiedrības «Rīgas Piena kombināts» ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs, sviesta cena bijusi ievērojami zemāka par tā pašizmaksu jau līdz šim.
Situācija Eiropas piena tirgū ir būtiski mainījusies un nepastarpināti ietekmē arī piena pārstrādātājus Baltijā, norādījis J.Skvarnovičs, sakot, ka līdz šim informācijas līdzekļos aptaujātie speciālisti izteikuši viedokli, ka pārmaiņu rezultātā Latvijā atkal varētu samazināties piena iepirkuma cenas.
Pēc viņa domām, zemnieki to nepieļaus. «Tāpēc prognozējams, ka nākamgad varētu palielināties piena cena veikalos,» skaidrojis piena pārstrādes uzņēmuma ģenerāldirektors. Patlaban Eiropas tirgus ir «apstājies». Tam ir divi nozīmīgi iemesli. Viens no tiem, pēc J.Skvarnoviča domām, ir tas, ka, gatavojoties kandidātvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES), tiek pārveidota kvotu sistēma. Tas rada nestabilitāti un liek ieņemt nogaidošas pozīcijas.
Arī saistībā ar terora aktiem ASV un neskaidro politekonomisko situāciju pasaulē krasi mainījusies atsevišķu piena produktu cenu politika. Tādējādi Baltijas valstu piena pārstrādes uzņēmumi jau nākamgad var nonākt dilemmas priekšā, uzskata J.Skvarnovičs.
ES valstīs piena rūpniecība attīstās, bet Latvijā, kaut arī atzīta par lauksaimniecības pamatnozari, – ne. Tāpēc J.Skvarnovičs retoriski jautā – cik līdzvērtīgi mēs esam ES valstu vidū un kā varam mēroties ar pārējām kandidātvalstīm?
Galvenie salīdzinājuma kritēriji ir govju skaits un to produktivitāte, pārstrādātā piena daudzums un piena produktu patēriņš uz cilvēku gadā. Pasaules piensaimnieku asociācijas izdotajā žurnālā redzams, ka Latvijā kopš 1997. gada novērojams vislielākais govju skaita sarukums salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un ES. Latvijā tas ir 26 procenti, Igaunijā – 24, Lietuvā – 16, bet ES – tikai 6 procenti.
Pēdējā gada laikā Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir kāpusi govju produktivitāte. Taču saražotā piena apjoms tik un tā ir divas reizes mazāks nekā Lietuvā un Slovākijā, trīs reizes mazāks nekā Čehijā un Ungārijā un piecas reizes mazāks nekā Šveicē. Tāpat ir ar iedzīvotāju piena produktu patēriņu. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā apēd četras reizes mazāk siera un divas trīs reizes mazāk sviesta nekā viens ES iedzīvotājs.
Patlaban darījumi notiek saskaņā ar līgumiem, taču arī nākamajā gadā nav prognozējama strauja cenu līmeņa atjaunošanās. Produkcijas realizācija eksporta tirgos nosaka gan piena iepirkuma, gan gatavās produkcijas cenu vietējā tirgū. Pazeminoties eksporta apjomam vai cenai, izmaiņām jāseko arī vietējā tirgū.
J.Skvarnovičs teicis, ka Baltijas valstu valdībām un piena pārstrādātājiem būs jāmeklē diferencēti risinājumi, kas ietver arī cenas paaugstināšanu gatavajai pilnpiena produkcijai. Pretējā gadījumā zaudējumus var ciest gan piena ražotāji, gan tā pārstrādātāji.
Pašlaik nav iespējams prognozēt, par cik un kad varētu paaugstināties gatavās pilnpiena produkcijas cenas iekšējā tirgū, teicis J.Skvarnovičs, piebilstot, ka to noteiks līgumi par piena piegādi nākamajam gadam, kas patlaban tiek slēgti, kā arī situācija Eiropas piena tirgū pēc Jaunā gada. Tātad lemšana par cenu izmaiņām varētu atsākties nākamā gada pavasarī.
