Iespējams, ka vajadzēs valsts mežos papildināt ilgtermiņa koksnes pārdošanas stratēģiju, ko īsteno valsts mežu apsaimniekotājs – valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži».
Iespējams, ka vajadzēs valsts mežos papildināt ilgtermiņa koksnes pārdošanas stratēģiju,
ko īsteno valsts mežu apsaimniekotājs – valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». To, tiekoties ar Latvijas kokrūpniecības ekspertiem un apspriežot iespējamos papīrmalkas piegāžu variantus akciju sabiedrības «Baltic Pulp» celulozes rūpnīcai,
atzina zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Lai izvērtētu iespējas piedāvāt akciju sabiedrības «Baltic Pulp» celulozes rūpnīcai nepieciešamo daudzumu izejmateriālu un apspriestu tālāko koksnes pārdošanas stratēģiju valsts mežos,
A.Slakteris 3. decembrī tikās ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Latvijas Mežizstrādātāju savienības pārstāvjiem. To «Ziņām» vēstīja Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
«Valsts meža koksnes pārdošanas stratēģija būtu jāpapildina gan, lai paaugstinātu meža nozares konkurētspēju, gan arī, lai Latvijas puse varētu garantēt nepieciešamās izejvielu piegādes potenciālajai celulozes rūpnīcai un citiem vietējiem pārstrādes uzņēmumiem,» atzīst A.Slakteris. «Nepieciešams arī rūpēties, lai meža resursi nebūtu tikai saimnieciska vienība, bet arī pildītu savas ekoloģiskās un sociālās funkcijas,» teica ministrs.
Mežizstrādātāji sadarbībā ar valdības darba grupu, kas izveidota sarunām ar ārvalstu investoriem, sagatavojusi iespējamos variantus Ministru kabineta lēmuma par garantēto piegāžu nodrošināšanu pildīšanai. Tikšanās laikā tika izvērtētas mežizstrādātāju piedāvāto piegāžu variantu priekšrocības un trūkumi. Atkarībā no turpmākās koksnes pārdošanas stratēģijas piegāžu variantus var iedalīt divās grupās:
n mežizstrādātāji turpina pārdot ciršanas tiesības un attīsta starpniecību apaļkoku tirgū;
n mežizstrādātāji pārdod apaļkoku.
Pirmajā grupā apkopoti piegāžu varianti, kas izstrādāti, ievērojot pieņēmumu, ka valsts mežu apsaimniekotājs pārdod augošu koku ciršanas tiesības un attīsta starpniecību apaļkoku tirgū. Mežizstrādātāju savienības prezidents Roberts Strīpnieks norādīja, ka šajā gadījumā varētu rasties grūtības ar nepieciešamā papīrmalkas daudzuma piegādi noteiktā laikā. Turklāt darbietilpīgi, sarežģīti un subjektīvi ir uzmērīt augošo koksni un noteikt cenu, neelastīga ir samaksas sistēma.
Otrajā grupā apkopoti piegāžu varianti, kas balstīti uz pieņēmumu, ka valsts mežu apsaimniekotājs pārdod dažāda sortimenta apaļkokus. Kā atzīmēja R.Strīpnieks, mežizstrādātājiem pārdodot apaļkoksni, valsts pilnībā izmantotu savas priekšrocības meža resursu pārvaldē sarunās ar celulozes rūpnīcas projekta ārvalstu partneriem par investīciju nosacījumiem. Turklāt tieša ietekme uz papīrmalkas daudzumu tirgū ļautu uzņemties garantijas par konkrētiem piegāžu apjomiem noteiktā laikā un saskaņotu piegāžu plānošanu. Šajā gadījumā būtu vienkārša un neitrāla uzmērīšana, vienkārša cenas noteikšana, kā arī abpusēji izdevīga samaksa.
«Pozitīvi vērtēju valsts vēlmi vispirms apspriest turpmāko koksnes pārdošanas stratēģiju valsts mežos ar nozares ekspertiem. Šī bija pirmā reize, kad mēs tikām iepazīstināti ar tādu iespēju, tādēļ uzskatu, ka nepieciešams vēl rūpīgāk apspriest šos jautājumus,» teica kokrūpnieku federācijas prezidents Juris Biķis.
Apspriežoties ar meža nozaru asociāciju ekspertiem, tika izstrādāts optimāls koksnes pārdošanas attīstības un koksnes piegāžu modelis. Turpmāko koksnes pārdošanas stratēģiju valsts mežos paredzēts apspriest Mežu konsultatīvajā padomē, atzīmēja A.Slakteris.
