Var, protams, meklēt daudzus iemeslus Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu korupcijai Latvijā, taču nenoliedzams ir fakts, ka par vienu no šīs mūsu valsts attīstību kavējošās parādības cēloņiem var uzskatīt amatpersonu zemo atalgojumu.
Var, protams, meklēt daudzus un dažādus iemeslus Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu korupcijai Latvijā, taču nenoliedzams ir fakts, ka par vienu no šīs mūsu valsts attīstību kavējošās parādības cēloņiem var uzskatīt amatpersonu zemo atalgojumu, kas reti atbilst attiecīgās amatpersonas darba pienākumiem un atbildībai. Protams, ka pienācīgs atalgojums vien nebūt negarantē korupcijas izskaušanu, taču atalgojuma problēmas ignorance teju vai visus 10 atgūtajā neatkarībā nodzīvotos gadus vedina domāt par šādas situācijas izdevīgumu pašmāju ekonomiskajiem un politiskajiem grupējumiem. Amatpersonu atalgojums ir vistiešākajā veidā saistīts ar viņu darba kvalitāti un iespējām piesaistīt darbam valsts un pašvaldības institūcijās maksimāli kompetentus un pieredzējušus speciālistus.
Tāpēc šajā sakarā visai cerīgi izskatās pirmdien Ministru kabineta (MK) komitejā akceptētie grozījumi Darba likumā, kas ļaus iestādes vadītājam segt darbinieka mācību maksu. Nevienam nav bijis noslēpums, ka valsts iestāžu darbinieki pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pamet darbu valsts iestādēs un pāriet uz privāto sektoru kā augstu kvalificēti profesionāļi, jo valsts iestādes nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Valsts iegulda līdzekļus un nesaņem ieguldīto atpakaļ. Tāpēc šo Andra Bērziņa valdības soli varētu vērtēt tikai pozitīvi, žēl tikai, ka tas izskatās pēc kārtējā priekšvēlēšanu labā darba. Liekas, ka atlikušajos 10 mēnešos tādu nebūs mazums, un vēlētājiem arī šoreiz būtu cītīgi jāseko līdzi tam, kā šī skaistā iniciatīva tiks realizēta dzīvē.
To, ka nekādas vienotas pieejas amatpersonu atalgojumam nav, pierāda arī apstāklis, ka līdz šim laikam nav izveidota vienota sistēma intelektuālā darba novērtēšanai, kā arī samaksas sistēmas izstrādāšanai. Un vairumā gadījumu visi saņem vienādi – gan amatpersona, kas izskata dienā 100 dokumentu, gan amatpersona, kas padara desmit reižu mazāk. To pašu var teikt arīdzan par atbildību, administrējot valsts vai pašvaldību finansu līdzekļus. Precedenti, ka darbinieki ar nedaudz vairāk kā 100 latu mēnesī lielu atalgojumu administrē miljoniem latu valsts un pašvaldību budžetos, ir noveduši pie visiem labi zināmās skumjās statistikas par 40% ēnu ekonomikas īpatsvaru no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Skaidrs, ka šajā valstī ir personu grupas, kuras šāda situācija pilnībā apmierina un kurām nav vajadzīgas kompetentas un labi atalgotas amatpersonas, kas savā amatā gribēs strādāt ilgu laiku un darba pienākumus veikt pēc vislabākās sirdsapziņas.
Amatpersonu atalgojuma sistēmas sakārtošana paralēli ar korupcijas izskaušanas pasākumiem ir viens no A.Bērziņa valdības būtiskākajiem uzdevumiem. Ja sekmēsies šā jautājuma risināšanā, valdības partijas var jau drošāk rēķināties ar vēlētāju atbalstu nākamā gada rudenī. Mīkstčaulību šajā lietā vēlētāji vairāk nepiedos. Rezumējot jāteic, ka amatpersonu atalgojuma sistēmas optimizēšana negarantēs absolūtu godprātību viņu darbā, taču ļaus izvirzīt stingrākas prasības un kaut mazliet padarīs grūtāku dzīvi tiem, kas negrib «draudzēties» ar likumu.
