Svētā Niklāva dienu vēl tagad gaida bērni un arī pieaugušie Rietumeiropā – iepriekšējā vakarā spodri notīrītus apavus noliek durvju priekšā, cerot, ka no rīta tajos svētais vīrs būs sabēris saldumus.
Svētā Niklāva dienu vēl tagad gaida bērni un arī pieaugušie Rietumeiropā – iepriekšējā vakarā spodri notīrītus apavus noliek durvju priekšā, cerot, ka no rīta tajos svētais vīrs būs sabēris saldumus.
4. gadsimtā Mirā, Mazāzijā dzīvojis bīskaps Niklāvs, bet abats Niklāvs no Sionas, vēlākais Pinoras bīskaps, 6. gadsimtā Mirā nodibināja klosteri. Laika gaitā brīnumdarbi un leģendas par abiem bīskapiem ir cieši savijušās.
Kāda leģenda vēsta par laiku, kad Mirā neražas dēļ esot sācies bads. Kad ilgi gaidītie kuģi ar labību jau parādījušies pie apvāršņa, tiem uzbrukuši pirāti. Kā izpirkumu viņi pieprasījuši ar zeltu pildītu kuģi. Pilsētas iedzīvotāji atdevuši savas dārglietas, taču zelta pietrūcis. Par katru trūkstošo zelta mārciņu pirātu kapteinis pieprasījis bērnu, ko pārdot verdzībā. Iejaucies bīskaps Niklāvs – viņš devis pavēli atvērt baznīcas dārgumu glabātavas un iedot trūkstošo zeltu.
Jau no agrajiem viduslaikiem svētais Niklāvs tiek godāts kā bērnu aizstāvis un palīgs. Vēl viņš tiek uzskatīs par kuģinieku, plostnieku, tirgotāju, maiznieku un audēju svēto patronu. Izrādās, ka Niklāva aizstāvību esot prasījuši arī klaidoņi, zagļi un naudas viltotāji.
Svētā Niklāva dienā tikuši cepti dažādu formu cepumi no smilšu un piparkūku mīklas.
Pēdējos gados Latvijā parādās citu tautu svētki. Ja mūsu bērni pārģērbjas par briesmonīšiem Halovīnu naktī, tad Ziemassvētku gaidīšanas noskaņā pavisam labi iederēsies labsirdīgais Niklāvs, kas dala saldumus.
