Nekādi pētījumi vai mērījumi nav veikti, taču ar aci nav saskatāms vai kā citādi izjūtams tas, ka līdz ar karoga pacelšanu pie skolas jaunieši kļuvuši patriotiskāki, atzīst vairāku skolu direktori.
Nekādi pētījumi vai mērījumi nav veikti, taču ar aci nav saskatāms vai kā citādi izjūtams tas, ka līdz ar karoga pacelšanu pie skolas jaunieši kļuvuši patriotiskāki, atzīst vairāku skolu direktori.
Kopš šā gada desmitā februāra stājās spēkā grozījumi likumā «Par Latvijas valsts karogu». Tie nosaka, ka pie katras mācību iestādes pastāvīgi jābūt izkārtam valsts karogam. Kā galveno šo izmaiņu mērķi grozījumu atbalstītāji minēja patriotisku jūtu vairošanu un audzināšanu jaunajā paaudzē. Kāds no deputātiem pat bija izteicies, ka valsts karogam obligāti diendienā vajadzētu atrasties ne tikai pie skolām, bet arī katrā klasē, lai skolēni patiešām kļūtu patriotiskāki. Nu jau gandrīz gads ir apritējis kopš jauno normu stāšanās spēkā, tomēr vairāku Jelgavas pilsētas un rajonu direktori atzīst, ka patlaban karoga uzturēšana prasa tikai papildu tēriņus, bet patriotisms, mīlestība un cieņa pret savu valsti skolēnos nav vairojusies.
Tā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse norāda, ka karogs nemitīgi jāuztur un neesot gandrīz nevienas dienas, kad nebūtu jākāpj uz jumta, lai to sakārtotu. Līdz šim skola iegādājusies un mastā uzvilkusi jau trīs karogus, kas arī prasa papildu līdzekļus. Tomēr I.Vilkārse apšauba to, vai pūliņi ir nesuši lielāku patriotismu skolēnos: «Es neesmu droša, ka viņi vispār pamana karogu, un ļoti šaubos, vai tikai ar tā palīdzību iespējams ieaudzināt patriotismu. Cieņa pret valsts simboliku un valsti kopumā jauniešos rodas lielos pasākumos, kad karogs tiek svinīgi ienests telpā vai pacelts mastā. Savukārt tas, ka karogs nemitīgi ir izkārts, pieļauju, daudzos neizraisa vispār nekādas izjūtas.» Līdzīgās domās ir arī Jelgavas 5. vidusskolas direktore Liene Plota. Viņa norāda, ka, tāpat kā pie daudzām citām lietām, kas diendienā ir mūsu acu priekšā, arī pie karoga cilvēki pierod un tad tas vairs nerada nekādas īpašas izjūtas. Vēl vairāk – nereti šādas lietas vispār netiek pamanītas. Kopš desmitā februāra arī Jelgavas 5. vidusskola karogu ir jau pāris reizes mainījusi. Savukārt Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms nebija informēts par to, vai pie skolas izkārtais karogs līdz šim ir mainīts: «Mums bija viens karogs un tika iedāvināts vēl viens, bet es tiešām nemāku teikt, vai izmantoti jau abi. Trešo karogu skola nav gādājusi, un man nav informācijas par to, ka tas būtu jādara.» A.Celms nav novērojis, ka kopš februāra 4. vidusskolas audzēkņi būtu kļuvuši patriotiskāki un vairāk cienītu valsti: «Dienas steigā tas karogs diez ko acīs nekrīt, un pieļauju, ka daudzi to nemaz nemana. Kaut arī atzīstu, ka karogs pie skolas neizskatās slikti, iedomāties, ka tikai ar tā izkāršanu radīsies patriotisms, ir diezgan jocīgi.»
Šādu pašu viedokli «Ziņām» pauda arī Kalnciema vidusskolas direktore Ginta Avotiņa un Aizupes pamatskolas direktora vietniece mācību darbā Irīna Lapiņa. Līdz šim Kalnciema vidusskola nomainījusi vienu karogu, bet Aizupes pamatskola, kurai budžetā ir paredzēti speciāli līdzekļi šīs valsts simbolikas uzturēšanai, – trīs. Abu skolu darbinieces atzina, ka karogs pie skolas ēkas nav izraisījis būtiskas izmaiņas jauniešu attieksmē pret valsti un patriotisma jūtas drīzāk izraisa dažādi lieli pasākumi, kad tas tiek svinīgi ienests vai pacelts mastā.
