Parādi gluži kā tīmekļi sapinuši Jelgavas uzņēmumus, traucē strādāt un veidot normālas biznesa attiecības. Parādu nemaksāšana par telpu nomu, par piegādāto preci vai pakalpojumiem citam uzņēmumam ir tipiska parādība. Lūk, viens no šādiem gadījumiem.
Parādi gluži kā tīmekļi sapinuši Jelgavas uzņēmumus, traucē strādāt un veidot normālas biznesa attiecības. Parādu nemaksāšana par telpu nomu, par piegādāto preci vai pakalpojumiem citam uzņēmumam ir tipiska parādība. Lūk, viens no šādiem gadījumiem.
Akciju sabiedrības «Jelgavas Gaļas kombināts» direktoram Antonam Kolnejam krietni vajadzēja palauzīt galvu, kad visi «vārdiskie» līdzekļi attiecībās ar vienu no parādnieku firmām – SIA «Pitsan» (direktors Mihails Saņņikovs) – bija pilnībā izsmelti. Šī firma bija parādā Gaļas kombinātam ne vairāk, ne mazāk kā 2478,32 latus par telpu īri. Tā kā šādu parādnieku uzņēmumam ir ne viens vien un to kopējais parāds pārsniedz 15 tūkstošu latu, robs uzņēmuma budžetā veidojas diezgan iespaidīgs.
Sākumā abu firmu attiecībās viss gāja gludi, bet tad – 2000. gada martā – nomnieks M.Saņņikovs pārtrauca pildīt līguma nosacījumus un pirmo reizi nepārskaitīja Gaļas kombinātam maksu par lietoto apģērbu veikala 130,4 m² telpu īri Meiju ceļā 10.
Biznesā labsirdība neatmaksājas
Lai atgūtu parādus un novērstu konfliktu, Jelgavas Gaļas kombināts visādi centās SIA «Pitsan» pierunāt un pārliecināt. Parādnieki tika arī brīdināti – ja līdz 2001. gada 1. februārim nauda netiks samaksāta, kombināts iesniegs prasību tiesā. M.Saņņikovs parādu atzina, abām pusēm vienojoties, prasības pieteikumu atlika. Tomēr saistības netika izpildītas. Tā kā mūsu tiesas ir ļoti noslogotas, civillietu izskatīšana velkas ilgi un tiesas izdevumi arī nav mazie, Gaļas kombināta vadība vērsās pēc palīdzības juridiskajā firmā «Leģenda» (direktors Anatolijs Cvetkovs). Šīs firmas juristi uzņēmās pienākumu veikt taisnprātīgas sarunas ar parādnieku.
Pirmo parādrakstu M.Saņņikovs rakstīja 2001. gada 16. aprīlī: «SIA «Pitsan» no parāda neatsakās un sāks tā atmaksu 2001. gada augustā.» Otro parādrakstu M.Saņņikovs rakstīja 2001. gada 29. maijā: «SIA «Pitsan» būs iespēja norēķināties ar Jelgavas Gaļas kombinātu par telpu nomu ar durvīm.» Bet vezums nav izkustējies ne no vietas, cerība, ka parāds tiks atdots, ir zudusi. Tagad jautājums par parāda piedziņu var tikt izlemts tikai tiesā. Zināms arī (pēc firmas «Leģenda» juristu sniegtās informācijas), ka M.Saņņikovs 2000. gada augustā no firmas «BUD» paņēmis realizācijai makšķeres «Kaskāde 6» 3000 dolāru vērtībā, bet naudu līdz šim nav atdevis. Arī par to parādu piedziņas firmā ir cietušo iesniegumi.
Arī vasara no parāda neglāba
Ko par visu to tagad domā pats firmas «Pitsan» īpašnieks Mihails Saņņikovs?
«Parāds izveidojās ļoti vienkārši. Kopš 1995. gada lietoto apģērbu veikala vajadzībām es nomāju bijušo taras punktu. Tas piederēja bijušajai Jelgavas Tirdzniecības pārvaldei. Līgums paredzēja telpu izpirkšanas tiesības. Sākumā ēkai nebija ne logu, ne durvju. Es telpas izremontēju, izdevu par to vairāk nekā pusotra tūkstoša latu. Kādu laiku varēju strādāt mierīgi, maksāju 80 latu mēnesī īres naudu,» stāsta M.Sanņikovs. «Pēkšņi vienā jaukā dienā bijušā taras punkta ēka pārgāja Gaļas kombināta īpašumā, un ar manu līgumu bija cauri. Biju galīgā nesaprašanā: kā pārdots!? Līgums pirmpirkuma tiesības ir devis man! Pagāja kāds laiciņš, un Gaļas kombināta direktors piedāvāja man parakstīt citu līgumu, kur nomas maksa bija paredzēta divas reizes augstāka. Tā kā tuvojās vasara, nolēmu, ka aiziet no veikala nav vērts. Līgumu parakstīju. Bet tirdzniecība neveicās, parāds auga – katru mēnesi par 136 latiem veselu pusgadu, klāt vēl nāca arī soda nauda.
«Es neatsakos maksāt parādu Gaļas kombinātam, es to atdošu. Tikai pašlaik man nav tādu iespēju. Biju pat spiests uz laiku apturēt firmas darbību. Iesniegumā Finansu inspekcijai tā arī rakstīju: «Sakarā ar finansiālām problēmām firma «Pitsan» uz laiku aptur savu darbību.»
Cerībā uzlabot savu finansiālo stāvokli un atjaunot firmas darbu esmu pūlējies nodibināt kontaktus ar Krieviju. Izpētīju tirgu un sapratu, ka varu nodarboties ar citu biznesu – piegādāt durvis. Gandrīz viss jau ir nokārtots, domāju, ka līdz Jaungadam parādu būšu dzēsis. Nav jau tā summa tik liela…
Taču tagad ar mani pat runāt negrib – maksā, un viss. Neesmu afērists, parādu atdošu, man tikai jātiek uz kājām. Zagt netaisos. Ja būs pavisam slikti – man ir daudz draugu un paziņu, aizņemšos no viņiem, bet parādu atdošu,» M.Sanņikovs šā raksta autorei stāstīja oktobrī. Nu jau drīz Jaungads būs klāt, taču parāds stāv kā stāvējis…
Varbūt glābs interneta portāls…
Pēdējo gadu laikā uzņēmēji katrs savā veidā ir startējuši un finišējuši biznesa trasē. Kāds nav izturējis nodokļu slogu, kāds – konkurenci, vēl cits izstājies no spēles citu iemeslu dēļ. Daudzi uzņēmumi bankrotē, tiek slēgti. Varbūt arī M.Saņņikovs ir mežonīgā kapitālisma upuris un tādēļ ir nonācis dziļā nabadzībā? Nebūt ne! Viņa šķirtajai sievai, ar kuru M.Sanņikovs joprojām dzīvo kopā, pieder respektabla vasarnīca, dzīvoklis, vēl arī divi veikali un privatizētu noliktavu komplekss Kārniņos. Tur uzņēmējs nodomājis atvērt veikalu un darbnīcu.
Ja nebūs publiska nosodījuma un arī sabiedrība to uzskatīs par normālu parādību, tādu uzņēmēju parādnieku kļūs arvien vairāk. Šis ir tipisks piemērs. Šajos laikos informācija par to, kam pie rokām «pielipusi» sveša nauda, ir tikai cietušajiem, tāpēc veikli darboņi var bez bēdu turpināt eksistēt Latvijas ekonomikas plašumos.
Bet cerēsim, ka tam reiz pienāks gals: internetā kopīgi ar Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju top kredītu informācijas datu bāze. Ir izveidots biznesa portāls, kur var uzzināt, cik uzticama ir firma, ar kuru nodomāts sadarboties. Ieskatieties tur biežāk, uzņēmēju parādnieku saraksts atrodams pēc adreses .
