Mājās gatavots ēdiens ir garšīgāks un lētāks – šim teicienam Herta piekrita no visas sirds. Taču ikdienā strādājošam cilvēkam bieži gadās pusdienot ārpus mājas.
Mājās gatavots ēdiens ir garšīgāks un lētāks – šim teicienam Herta piekrita no visas sirds. Taču ikdienā strādājošam cilvēkam bieži gadās pusdienot ārpus mājas.
Katru dienu karbonādes neēdīsi, tas nu bija skaidrs no finansiālā viedokļa, un, kas bieži lietots, ātri apnīk. Tāpēc Herta regulāri sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos izvēlējās zupu. Ar pārlieku lielu daudzveidību Jelgavas kafejnīcas nevarēja lepoties: visbiežāk ēdienkartē bija rakstīts «soļanka» un vēl kāda cita zupa. Vasarās – aukstā biešu zupa vai skābeņu zupa, citos gadalaikos bija baudīts borščs, frikadeļu zupa, nepiedodami reti – pupiņzupa vai rasoļņiks. No minētā saraksta ir skaidrs, ka visbiežāk Herta bija spiesta izvēlēties soļanku. Šai zupai ir virkne priekšrocību – tā visbiežāk ir bieza un, pateicoties lielajai gaļas izstrādājumu koncentrācijai uz vienu kubikcentimetru, ļoti sātīga. Vēl kārtīgai soļankai jābūt pikantai un jākutina mēle.
Herta zināmā mērā bija gardēde. Viņai patika, ka zupā gozējās pāris olīvu (vēlams, melnās un bez kauliņiem) un pusšķēlīte citrona. Par sliktu nenāca arī sakapāti zaļumi.
Ko tad no tā visa mums piedāvā Jelgavā?
Olīvas un citronu Hertai soļankā ielika tikai bistro «Lido» (soļankas porcija maksā Ls 0,50). Iespējams, lai zupas cena būtu par dažiem santīmiem zemāka, pārējās sabiedriskās ēdināšanas vietās ar šādiem smalkumiem neaizrāvās.
Sagrieztus lociņus uz krietnas skāba krējuma karotes zupas bļodiņas decembra vidū pārkaisīja kafejnīcā «Kvatro» (porcija maksā Ls 0,44). Zaļumi zupā periodiski parādījās arī citur, taču tas, iespējams, bija atkarīgs no piegādes vai sezonas.
Protams, galvenā sastāvdaļa, kas soļanku atšķir no citām virām, ir gaļas produktu daudzveidība. Ko tik receptēs nepiedāvāja likt zupā: iepriekš sagatavotas un novārītas nieres, vārītu un ceptu dažādu lopiņu un putnu gaļu, arī daudzveidīgus desu izstrādājumus.
Jelgavā praktiski visās kafejnīcu virtuvēs zupās tiek likta vārīta un žāvēta desa, arī gaļas strēmelītes. Te ir dažas nianses. Piemēram, «Silvā» (porcija maksā zem puslata) zupā peldēja sagrieztas mednieku desiņas, vārītā desa un gaļa, bet «Kvatro» pamatmasu veidoja vārītās desas gabaliņi. Vispār Herta brīnījās par šo «Kvatro» zupu: tā bija drīzāk maiga nekā pikanta, un tās biezumu veidoja kartupeļi. (Jāatzīmē, ka «Kvatro» virtuvi Herta atzīst par ļoti labu un tās meksikāņu zupu – vienkārši par izcilu.)
Dažās Jelgavas kafejnīcās, piemēram, «Juro», ir iespējams pasūtīt zupas pusporciju (pilnas cena – Ls 0,38).
Lai nu kā, zupa, un īpaši soļanka, labi sasilda aukstajā laikā un parasti pēc tās vēders ir spējīgs sagaidīt vakariņas.
