Acu kontakts. Tas starp sievieti un vīrieti mēdz būt daudzsološs un izaicinošs. Tam piemīt sava īpašā valoda, jo acis taču ir dvēseles spogulis. Bet ko darīt, ja par acu spēles uzvarētāju kāds no mums var nosaukt savu otro pusīti?
Acu kontakts. Tas starp sievieti un vīrieti mēdz būt daudzsološs un izaicinošs. Tam piemīt sava īpašā valoda, jo acis taču ir dvēseles spogulis. Bet ko darīt, ja par acu spēles uzvarētāju kāds no mums var nosaukt savu otro pusīti? Vai pēc kāda nerakstīta likuma nopietnās attiecībās stājies cilvēks citus pretējā dzimuma pārstāvjus vairs nedrīkst ievērot un novērtēt?
Kāds precējies vīrietis reiz sacīja, ka Rīgā redzējis Ievu Bondari, piebilstot, ka viņa patiesi izskatās nevainojami. «Kāpēc lai es neskatītos uz tiešām skaistu sievieti?»
Nu, cienījamie lasītāji, precējies nav miris, sabiedrībā «aklā vistiņa» nebūs. Cilvēka uzmanību piesaistīs ne tikai partneris, arī videofilmas spēj kārās acis apmierināt.
Par to visu šoreiz lapā «Starp mums».
Vits Česonis strādā savā videonomā Dambja ielā jau vairākus gadus. Šajā laikā viņam vajadzējis būt gan psihologam, gan piedzīvot neskaitāmus kuriozus un iepazīt cilvēkus savā darbā – ņemot vērā viņu kasešu izvēli. Saskatītas arī kopīgās iezīmes atsevišķām vecuma grupām, kurās ir gan «bojeviku» un piedzīvojumu filmu, gan erotikas un trilleru cienītāji.
Kas vairāk apmeklē videonomu – vīrieši, sievietes vai varbūt pāri?
Pārsvarā nāk vīrieši, kas strādā algotu darbu un pastāvīgi saņem algu. Vidēji dienā ir no 40 līdz 60 klientu.
Bet kurš ir iecienītākais žanrs?
Agrāk skatījās grāvējus, bet tagad vispieprasītākie ir trilleri. Jauniešus interesē nu «baigās» filmas – komēdijas par narkomāniem, melnajiem. Tādas reti iznāk, bet pieprasījums ir liels. Prasa vēl komēdijas, kurās ir sekss, arī filmas par vardarbību. Pie manis bija atnācis paziņa, lai skaidri un gaiši noprasītu, kas pie manis te notiek: vai seksa, narkotiku un vardarbības propaganda? (Smejas.) Bet tāda nu ir mūsu jaunatnes izvēle.
Vecāki cilvēki prasa kaut ko klasisku ar labu saturu, filmas ar slaveniem aktieriem, ievērojamu budžetu. Cilvēki vēlas redzēt arī filmas, kas rādītas kinoteātros, piemēram, «Titāniks». To vairāk gan izvēlas sievietes, kurām patīk stāsts par mīlestību vai Leonardo di Kaprio, bet vīriešiem viņš neinteresē. Viņiem labāk patīk Britnija Spīrsa un Dženifera Lopesa. Vai zināt, kādu joku par viņu pateica vadītājs pēdējā «Oskara» balvas pasniegšanas ceremonijā?
«Dženifera Lopesa atbrauca ar diviem limuzīniem. No viena izkāpa viņa pati, bet no otra – aktrises pēcpuse.» Slavenā sieviete par to nesot apvainojusies, vien atteikusi, ka pie visa pieradusi, jo bērnībā viņu mamma saukājusi (labā nozīmē) par lielo pakaļu.
Reizumis arī pie manis atnāk kāds un vaicā pēc kaut kā laba. Tad jābūt psihologam un jāmāk piedāvāt īsto filmu. Man nepatīk, ka tagad prasa trillerus, kuros ir vardarbība. Atnāk jauni cilvēki un: «Dodiet man filmu par maniaku, narkomāniem.» Negatīvas filmas.
Kādam nolūkam cilvēki ņem videokasetes?
Sestdienas rītā ņem «uz pohām». Tas tā – joks. Bet nopietni – katram ir savs mērķis. Tagad ārā ir auksts un daudzi izvēlas atpūtu pie televizora Un video ir arī savas priekšrocības. Piemēram, to, kad grib, var apstādināt un vēlāk atkal turpināt skatīties. Jūs taču zināt parunu – cilvēkam vajadzīga maize un izpriecas.
Jūs teicāt, videonomai esot savas anekdotes…
Jā. Piemēram, bija atnākusi sieviete solīdā vecumā un teica, ka te varot dabūt ļoti labas filmas, lai dodam vēl tādu kā «Vīri melnā», kur spēlē viens melnais un viens latvietis…
Arī tāds gadījums bija: atnāca bariņš jaunekļu un prasīja «Nacionālās zvejas īpatnības», bet es atbildēju, ka tā ir «uz rokām» (jau paņemta). Puiši tikai sauca: «Jā, jā tieši to – «Nacionālās zvejas īpatnības uz rokām»». Vēl jautrāk ir tad, ja prasa kaut ko jaunu ar Brjūsu Lī galvenajā lomā, lai gan viņš miris jau astoņdesmitajos gados. Tādu un līdzīgu gadījumu netrūkst.
Vai tagad narkomāni skatītājiem interesē vairāk nekā skaistas sievietes un erotika?
Intelektuālā jaunatne prasa filmas, kurās ir sievietes ar skaistām kājām. Daudzi vēlas arī filmas, kas ir tuvu pornogrāfijai, bet ar saturu.
Pornogrāfisku filmu nomā nav, jo tādu kasešu izīrēšanai netiek dota atļauja. Bet erotika gan ir, un to vairāk meklē vīrieši. Iespējams, ka sievietēm tādas prasīt ir kauns. Viņas var stāvēt blakus, bet «grūtais» uzdevums pajautāt tomēr ir vīrieša ziņā. Un visvairāk tādas meklē četrdesmitgadnieki.
Vai ir kas īpašs, ko piedzīvojat, strādājot videonomā?
Ir divas lietas, par ko ir liels gandarījums. Pirmkārt, ja cilvēki atnāk no citām nomām un paliek šeit, kļūstot par maniem klientiem. Otrkārt, ja piedāvātās filmas pilnībā apmierina klienta vēlmes un viņš to arī pateicībā pasaka. Tās man ir pašas nozīmīgākās lietas. Es vienmēr cenšos sagādāt klientam prieku.
Reklamējis šo nomu neesmu. Vislabākā reklāma ir «sarafānu radio» – kā klusie telefoni, kad viens otram nodod pozitīvu informāciju.
