Nedēļa bija diezgan smaga, jo daudz laika iznāca pavadīt, strādājot ar dažādiem dokumentiem. Papīru darbs jau vispār ir ķēpīgs.
Nedēļa bija diezgan smaga, jo daudz laika iznāca pavadīt, strādājot ar dažādiem dokumentiem. Papīru darbs jau vispār ir ķēpīgs. Pozitīvākais, ko panācām darba jautājumos, – noslēdzām līgumu ar Lietuvas firmu par jaunas ceļu tīrāmās mašīnas iegādi, kas ir 60 tūkstošu dolāru vērta. Jau pagājušajā nedēļā no tās savā īpašumā ieguvām līdzīgu mašīnu, tikai tajā iespējams iekraut piecus kubikmetrus kaisāmā materiāla, bet jaunajā, ko saņemsim janvārī, varēs iepildīt septiņus kubikmetrus. Tagad var droši apgalvot, ka mūsu ceļu tīrāmā tehnika ir tādā pašā kvalitātē kā rajona ceļiniekiem. Tas ļauj apgalvot, ka pilsētā ar ielām ziemā problēmu nevajadzētu būt. Protams, viss ir atkarīgs no pilsētas piešķirtā finansējuma, bet mēs kā apsaimniekotāji esam ļoti labi sagatavojušies.
Valsts līmenī ironiju uzdzen kaislības ap VID. Tajās paspējuši iejaukt arī SIA «KULK» – it kā mēs no VID būtu saņēmuši tehniku 46 tūkstošu latu vērtībā. Muļķības – «KULK» apsaimnieko Grenclāles un Meitenes robežkontroles punktus. Šī tehnika no VID mums tika nodota lietošanā darbam šajos divos objektos, kam mēs to arī izmantojam. Tehniku no VID nomājam – tā mums nepieder. Kad sāk runāt par to, ka šo lietu izskatīs visaugstākajos slāņos, sāk šķist, ka lielgabals ir pavērsts pret zvirbuļiem. Vai tiešām valstī nav nopietnākas problēmas, par ko uztraukties?
Bet nu par patīkamākām lietām. Sācies adventes laiks – nezinu, vai esmu romantiķis, bet gluži no koka jau arī neesmu, tāpēc sevī izjūtu svētku tuvošanos. Mājās aizdedzām adventes svecītes un arī darbā savā kabinetā ienesu gaidīšanas svētku noskaņu. Sāku domāt, kā apsveikt tuviniekus svētkos. Taču jāatzīst, ka svētku noskaņa mijas ar nopietnu darbu. Tuvojas gada beigas, kad noslēdzas firmas saimnieciskais gads. Tas ir brīdis, kad neko vairs nevar atlikt. Ja gada garumā no mēneša uz mēnesi, no kvartāla uz kvartālu kaut ko var pārnest, tad no viena finansiālā gada uz otru – ne, jo 1. janvārī tiek novilkta strīpa. Tāpēc darāmā ir daudz.
Šonedēļ starp visām ikdienas skriešanām bija vēl kāds ļoti patīkams notikums – mana pirmā mazmeitiņa sāka staigāt. Ne vairs tipināt, bet jau droši soļot pāri istabai. Ko vēl skaistāku vectētiņš var vēlēties?
