Politiķu aktivitātes, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, kļūst aizvien uzkrītošākas, un daļa nākamruden augstajā namā iekļūt cerošo kļuvusi rosīga. Piemēram, Tautas partija.
Politiķu aktivitātes, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, kļūst aizvien uzkrītošākas, un daļa nākamruden augstajā namā iekļūt cerošo kļuvusi rosīga. Piemēram, Tautas partija (TP), kas no saviem konkurentiem un politologiem pagātnē dažkārt jau izpelnījusies kritiku par pārāk uzbrūkošām pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņām, savā pēdējā politiskajā konferencē pievērsusies jaunu ētisko principu izstrādei. TP pārstāvji no tribīnes deklarējuši, ka viņu pārstāvētajai politorganizācijai nav vajadzīga popularitāte, kas pamatojas uz dzēlībām un augstprātību. Zīmīgi, ka TP priekšsēdētājs Andris Šķēle, kas nekad nav īpaši skopojies ar «asiem» izteicieniem, uz konferenci nebija ieradies.
Rēzeknē bijušajai ārstei, kas tika atzīta par vainīgu nodarījumā, kad nolaidības dēļ bojā gāja divgadīga meitene, tiesa, piemērojot negaidīti bargu sodu, piespriedusi reālu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem atklāta tipa cietumā un uz pieciem gadiem liedzot tiesības nodarboties ar ārsta praksi. Tika apmierināta arī cietušās puses iesniegtā civilprasība par vairāk nekā divu tūkstošu latu piedziņu no apsūdzētās kādreizējās darbavietas – Rēzeknes slimnīcas.
Bargi sodīta arī jauniešu banda, kas Kurzemes apgabaltiesas Ventspils sesijas ietvaros tika tiesāta par nežēlīgu vienaudža nogalināšanu. Visiem bandas locekļiem piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no septiņiem līdz divdesmit gadiem. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā nodarījuma nežēlīgo raksturu, saprotama ir cietušo advokāta pozīcija, ka piespriestais sods ir pārāk «maigs», un tādēļ spriedumu iecerēts pārsūdzēt.
Īrnieku izlikšana no dzīvokļiem jau sen nav nekas jauns, un labākajā gadījumā tiek ierādīta cita dzīvojamā platība. Tā notika arī ar daudzbērnu ģimeni, pie kuras šonedēļ ieradās tiesu izpildītāji. Diemžēl izrādījās, ka ierādītā «cita platība» jau tiek «likumīgi» apdzīvota, un minēto ģimeni gaidīja palikšana uz ielas. Par laimi, pēc Valsts prezidentes lūguma sprieduma izpilde tika apturēta.
Latvijai atkal bijis tas gods saņemt kārtējo «aukstā ūdens šalti» no Eiropas Komisijas (EK). Pretstatā vadošo politiķu brīžiem pārlieku optimistiskajām prognozēm par spēju labklājības līmeņa pieaugumu valstī tūlīt pēc integrēšanās Eiropas Savienībā (ES) EK savā kārtējā ziņojumā ārvalstīm pasludinājusi, ka, pamatojoties uz pašreizējo makroekonomiskās attīstības scenāriju un tendencēm, Latvija ES valstu vidējo labklājības līmeni varētu sasniegt pēc aptuveni… divdesmit septiņiem gadiem.
