Cilvēks tāpat kā jebkurš mehānisms ar laiku noveco un nolietojas, par ko nepārprotami liecina dažādas veselības problēmas.
Cilvēks tāpat kā jebkurš mehānisms ar laiku noveco un nolietojas, par ko nepārprotami liecina dažādas veselības problēmas. Vienas no nopietnākajām kaitēm ir saistītas ar sirdsdarbības traucējumiem, un šo problēmu uzveikšanai izgudrots ne mazums dažādu ķīmisku medikamentu un cita veida sirds darbības uzlabotāju. Ļoti ticams, ka drīzā nākotnē būtisku vietu medicīnā ieņems ne vien mehāniskie sirdsdarbības stimulatori (sirds pulksteņi), bet pat mākslīgo siržu implanti, kas sāks darboties brīžos, kad īstais asinsrades orgāns kļūs mazliet gurdens.
Varētu domāt, ka šāds pasākums ir neiedomājami bīstams, taču Luisvillā, Kentuki štatā jau ir veiktas divas šādas operācijas. Spriediet paši– pirmais pacients, misters Tūls, kuram implantēta mākslīgā sirds, pēc operācijas divus mēnešus veseļojās, kamēr ārsti atļāva iziet pastaigāt parkā, savukārt otram pacientam jau nākamajā dienā pēc operācijas tika atvienots elpināšanas aparāts. Abi minētie kungi sirga ar hronisku sirdskaiti, un iespēja izdzīvot bez mākslīgās sirds implantiem nebija lielāka par divdesmit procentiem. Atklāti sakot, rezultāti ne vienmēr mēdz būt pozitīvi – Amerikā bijuši arī vairāki gadījumi, kad īstā, nolietotā sirds sarežģīto ķirurģisko iejaukšanos nav spējusi izturēt….
Ierīces darbību, protams, nenodrošina kabatā nēsājams bateriju elementu komplekts. Lai mākslīgā sirds tiktu nodrošināta ar enerģiju, vēdera apvidū tiek ievietots elektriskās strāvas avots – baterija. Tās darbaspēja gan ilgst tikai trīsdesmit minūtes, pēc tam jāveic uzlādēšana. Tas gan nenozīmē, ka strāvas avotam jāpiekļūst, ķirurģiski iejaucoties, jo baterijas uzlāde notiek ar īpašu ierīci, kas to «uzpilda» no attāluma. Pastāv arī krietni vien neparastāki modeļi – piemēram, kādam anglim implantēts enerģijas avots, kas uzlādējams no…. ārpuses pa speciāli atstātiem «kontaktiem». Lai arī šķiet, ka viss iepriekšminētais attiecas uz kiberindustriju, vietā atgādināt, ka runāts tiešām tiek par dzīviem cilvēkiem.
Parka pastaigu cienītājs, bijušais skolotājs misters Tūls atceras: «Man bija divas iespējas – vai nu sēdēt mājās un gaidīt nāvi, vai arī doties uz operāciju. Izvēloties pēdējo, manas izredzes izdzīvot būtiski palielinājās.»
Pēc veiksmīgās operācijas un atveseļošanās Tūla kungs aiz prieka gribējis piestāt pie kāda burgeru tirgotāja un ļauties mazai gastronomiskai izvirtībai. Šis prieks diemžēl gāja secen, jo starp citām cienījamā vīra veselības problēmām minams arī diabēts. Taču novērots, ka, kopš ievietota mākslīgā sirds, ievērojami uzlabojusies arī aknu un nieru darbība.
Kādreizējā pedagoga organismam bijusi jāpārcieš ne vien mākslīgās sirds implantācija, bet – nedēļas laikā drīz pēc tās – arī divas vieglas operācijas, lai apturētu iekšējo asiņošanu. Biežās ķirurģiskās darbības Tūlu piesaistīja ne vien gultai, bet arī mākslīgās barošanas sistēmai. Lai arī pēc tās noņemšanas gan pacienta spēki, gan svars palielinās normālā tempā, ārsti joprojām ir neziņā, cik veiksmīgs kopumā būs atlabšanas process. Tādēļ pacients joprojām netiek laists mājās, bet savas dienas ilgstoši vada klīnikā ārstu uzraudzībā.
