Reiz studenta laikos, strādājot pie zvejniekiem, man gadījās, ka komandas vīri, (diemžēl dzērumā) mani un vēl vienu vecāku zvejnieku aizmirsa krastā.
Reiz studenta laikos, strādājot pie zvejniekiem, man gadījās, ka komandas vīri, (diemžēl dzērumā) mani un vēl vienu vecāku zvejnieku aizmirsa krastā. Kad pienācām pie moliņa, kuģis ar visām mūsu mantām, turklāt arī maku, jau gāja ārā pa Mērsraga ostas vārtiem un griezās uz Ventspili. Ko darīt? Vai nu caur Talsiem vai citādi bija jātiek uz Ventspili mums arī. Attālums ap simt kilometru.
Tērpušies netīrās matrožu drēbēs, nogājām pa putekļaino lielceļu jau kādu gabalu aiz Mērsraga. Neviena mašīna garām nepabrauca. Tuvojās karstas dienas novakars. Ceļmalas pļavā turpat pie autobusa pieturas rosījās divi pļāvēji. Īsi ar viņiem aprunājoties, izstāstījām savu gājiena mērķi, kā arī to, ka esam palikuši bešā. Neatceros, ko vīri atbildēja, bet pēc brīža, kad bijām pagājuši vēl kādu gabalu tālāk, mūs noķēra velosipēdists. Tas bija jaunākais no pļāvējiem. Viņš sniedza banknoti un sacīja: «Te jums būs ceļam, pēc pusstundas uz Talsiem ies autobuss.»
Tagad, tuvojoties Ziemassvētkiem, veikalos tik daudz jauku lietiņu, kuras it kā saka: «Lūdzu, mani nopērc!» Bet tu taču labi zini, ka tajā pašā laikā ir tādi putekļaina ceļa gājēji naktī, kuriem tobrīd pietrūkst naudas pašam nepieciešamākajam.
Reiz jaunības maksimālismā savai studiju biedrenei nēģerietei Monikai jautāju: «Kā mēs te kopmītnē varam ēst smalkmaizītes, ja tavā dzimtenē cilvēki cieš badu?» Viņa paskatījās un atbildēja: «Tāda ir studentu dzīve.» Viņas atbildi, vēl tagad pārdomājot, varbūt īsti nesaprotu.
Tātad ir dzīve ar vieniem kritērijiem un standartiem un vēl kādas citas dzīves ar pilnīgi citiem? Droši vien Monika uz to pusi domāja, un droši vien viņai bija liela taisnība. Tomēr gribētos, lai Ziemassvētki nebūtu tik daudz lielās peļņas laiks spīdīgo sīkmantiņu vai telefonskaru kompāniju īpašniekiem (tādās masveida sveikšanu reizēs tīkla pārslodzes dēļ ir grūti sazvanīt ātro palīdzību vai policiju). Lai tās savstarpējās dāvanas ir pēc iespējas derīgākas un ilgi paliek atmiņā. Par to jau derētu padomāt kādu brīdi pirms svētkiem – pirms atkal maciņš nav patukšojies.
