Tautas partija un Latvijas ceļš gluži kā sadziedājušies pagājušās nedēļas nogalē pēkšņi atskārta, ka visu laiku pašu veidotajā Latvijas politikā ir daudz peļamu un negodīgumu veicinošu parādību.
Tautas partija (TP) un Latvijas ceļš («LC») gluži kā sadziedājušies pagājušās nedēļas nogalē pēkšņi atskārta, ka visu laiku pašu veidotajā Latvijas politikā ir daudz peļamu un negodīgumu veicinošu parādību. Abas politiskās partijas paziņoja, ka partiju finansēšanā pirms 8. Saeimas vēlēšanām ir jāmaina vairāki pamatnosacījumi. Kāpēc tā un kāpēc tagad – to, protams, vienam kārtīgam vēlētājam nevajadzētu taujāt, sak, parunājām un izlēmām, ka vajag. Un, ja vajag, tad vajag.
TP ir paudusi apņemšanos izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus «Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā», nosakot, ka politiskās partijas pirms Saeimas un pašvaldību vēlēšanām publisko informāciju par vēlēšanu kampaņas izdevumiem un sniedz informāciju par tās finansētājiem. Savukārt «LC» izstrādātie grozījumi paredz, ka ziedojumi partijām nedrīkst pārsniegt 10 000 latu, kā arī to, ka dati par partiju ziedotājiem un to noslēgtajiem līgumiem ar masu saziņas līdzekļiem ir brīvi pieejami. Abu labējo partiju aktivitātes patiešām būtu vērtējamas pozitīvi, ja vien tā nešķistu par vienkārši labu priekšvēlēšanu gājienu.
Bez šaubām, tagad kaut ko politiķu un politisko partiju darbībā nosaukt par priekšvēlēšanu kampaņu ir bezgala banāli. Taču tikpat banāli, domāju, ir arī izlikties neredzam, ka pēkšņi no divām partijām pirms Saeimas vēlēšanām dzirdama daiļskanīga dūdošana par morālo klimatu Latvijas politikā un par nepieciešamību sakārtot to, kas pēdējos desmit gadus partiju finansēšanā nav sakārtots. Ja TP un «LC» apņēmība veidot godīgu publisko politiku būtu redzama valdības darbā, bet tā kādu objektīvu iemeslu dēļ nebūtu pilnībā izdevusies, tad, saprotams, nebūtu šaubu par politisko spēku divkosību, taču šāda situācija nav fiksējama.
Likums «Par fizisko personu sākumdeklarēšanu», Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likums (atrodas Saeimā), Politisko organizāciju un to apvienību finansēšanas likums, legālā prezumpcija – šis ir tas tiesiskais satvars, kam vajadzēja mazināt negodīgas (korumpētas) publiskās politikas veidošanu Latvijā jau pirms laba laika, taču neviens no iepriekš minētājiem dokumentiem vai principiem Latvijā nedarbojas. Nulles deklarāciju likums, kas paredzētu, ka personām, kurām ir vairāk nekā pieci tūkstoši latu uzkrājumu skaidrā naudā vai desmit tūkstošu latu vērtībā pieder nekustamais īpašums, ir jāsniedz vienreizēja (!) deklarācija, ir prasts joks, sak, lai būtu papīrs, ko parādīt, un pat šis joks klejo pa Ministru kabinetu; KNAB likums, kas paredz izveidot apjomīgu un maksimāli neatkarīgu pretkorupcijas institūciju joprojām nav pieņemts, lai gan bija solīts, ka tas stāsies spēkā 2001. gada 1. jūlijā; legālās prezumpcijas princips – pierādījumu nastas (pierādījuma procesa) pārnešana no prokuratūras uz aizdomās turamo arī dzīvo tikai idejiski.
Politiķu solītā un izdarītā attiecība – lūk, tas ir īstais rādītājs. Un šī attiecība diemžēl ir neapmierinoša; padarītie darbi liberāldemokrātiskā valstī ir valdības un politiskās elites (vai «sociķi», vai «bites» kā kontrolējošā opozīcija kaut reizi ir mēģinājusi aktīvi sabiedrībai skaidrot minēto pretkorupcijas dokumentu jēgu valsts pārvaldē?) labo nodomu realizācijas kvalitatīvais rādītājs.
Amorāli TP un «LC» ir solīt izdarīt to, ko jau reiz ir apsolījuši, bet nav izdarījuši. Labējo partiju, sevišķi jau «LC», pārstāvji pauž, ka nu gan tā partiju finansēšana tiks izķidāta un uztaisīta atbilstoši normālas valsts principiem, taču «Politisko organizāciju un to apvienību finansēšanas likumu», kas sen jau smok Ministru kabinetā, divas Saeimā un valdībā ietekmīgākās partijas nespēj pieņemt. Tautas partijas un jo sevišķi Latvijas ceļa aicinājumi pēc kvalitatīvākas politikas Latvijā ir skaists blefs, un šo partiju patiesie stūrmaņi to ļoti labi apzinās. Viņi arī apzinās, ka jāiegūst kaut kas no trīsdemitprocentīgā svārstīgo vēlētāju kopuma. Turklāt «LC» vēlētāju jautājums, spriežot ne tikai pēc reitingiem, bet arī pēc pašas partijas iekšējās nenoteiktības, tuvojoties vēlēšanām, dara pat ļoti nemierīgu.
«Gribam padarīt finansēšanas shēmas loģiskas, caurskatāmas un saprotamas,» gudri ceturtdien preses konferencē par «LC» iniciatīvu partiju finansēšanā teica Ministru prezidents Andris Bērziņš, «LC» priekšsēdis. Neviens to neapšauba, ka gan Bērziņš, gan Lagzdiņš par savu mērķi ir izvirzījuši kaut ko tādu kā citētajā premjera domā. Taču smieklīgi «loģiskas, caurskatāmas un saprotamas» pirmām kārtām šīs shēmas ir no partiju sabiedrisko attiecību un sabiedriskās domas ietekmēšanas tehnoloģiju viedokļa, nevis labi un godīgi iecerēto steidzami veicamo darbu viedokļa.
