7. decembrī atklātā izstāde «Kā Jelgava telefonu iepazina» Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā veltīta sakaru attīstības vēsturei pilsētā.
7. decembrī atklātā izstāde «Kā Jelgava telefonu iepazina» Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā veltīta sakaru attīstības vēsturei pilsētā.
Zālē otrajā stāvā aplūkojami gan eksponāti, gan to attēli, gan rakstveida liecības. Pēdējām pieskaitāms, piemēram, trīsdesmito gadu vidū rakstīts ziņojums, kura autors salīdzina telekomunikāciju stāvokli tolaik ar situāciju trīsdesmit gadus agrāk. Toreiz – 1906. gadā – Jelgavā bija 240 telefona abonentu, pēc trīsdesmit gadiem lietotāju skaits pārsniedza tūkstoti. Vissenākais aparāts, kas izgatavots 19. gadsimta astoņdesmitajos gados, vērojams fotogrāfijā. Turpat blakus – nedaudz jaunāks tālrunis, kura tehniskais risinājums pilnveidots – lai panāktu savienojumu ar centrāli, nevis jāsvilpj klausulē, bet jānospiež poga. Vēl arī divdesmito, trīsdesmito gadu sienas tālruņi; dažādu rūpnīcu ražojumi, kas pārstāv vēlākos laikus – līdz pat «Siemens» 1999. gada modelim.
Izstādē apkopots viss, kas saistīts ar telefona un telegrāfa līniju ierīkošanu, uzturēšanu un izmantošanu: no montiera tērpa līdz dažādu gadu telegrammu izdrukām.
Muzeja direktores Gitas Grases teiktais, uzrunājot atklāšanas dalībniekus, aicināja padomāt, vai pārāk ātri nesenus notikumus nepiepulcējam mūs neskarošai vēsturei – piemēram, atmiņas par laiku, kad telefons nebūt nebija gandrīz katra jelgavnieka mājokļa neatņemama sastāvdaļa. Savukārt ekspozīcijas veidotāja Inese Stikute atklāja, ka doma rīkot izstādi radusies, pēkšņi atskārstot, cik mazas ir mūsu zināšanas par telefonsakaru vēsturi Jelgavā.
Izstādes atklāšanas dienā notika arī referātu lasījumi.
