Īpašumu pērkam vai pārdodam ne tik bieži, lai varētu apgalvot, ka šajā ziņā esam uzkrājuši lielu pieredzi.
Īpašumu pērkam vai pārdodam ne tik bieži, lai varētu apgalvot, ka šajā ziņā esam uzkrājuši lielu pieredzi. Tāpat arī nekustamā īpašuma firmu pakalpojumu izmantošanas ziņā. Bet kā tad īsti darījums izskatās klienta acīm?
Pāris reižu tiekot nekustamā īpašuma firmu klienta ādā, jāteic, ka jūtas pret šo iestādi ir dalītas. Tas gan nenotika Jelgavā, bet citā Zemgales pilsētā. Turienes vienīgās nekustamā īpašuma firmas pakalpojumus vajadzēja izmantot, apstākļu spiestiem. Proti, mūslaikos atstāt mājas bez uzraudzības ir pārlieku riskanti. Īpašuma vērtībai tiklab var kaitēt arī iznomāšana. Atliek trešais variants – īpašumu pārdot.
Atradām mākleri – ne iesācēju, viņa šajā arodā kā pazīstamas firmas pārstāve nostrādājusi vismaz piecus gadus, vēlāk izveidojusi savu firmiņu.
Telefoniski sazinoties, māklere runāja kā no biznesa etiķetes grāmatas, varbūt nedaudz izskaistinot mums pavērušās iespējas. Bet kas gan sev asti cels, ja ne pats. Tikšanās klātienē pagāja lietišķi. Savukārt mūsu īpašuma apskates laikā māklere par varītēm centās atrast vienīgi vainas. Tas nekas, ka pirms tam vēsu prātu un vispusīgi bijām aplēsuši gan māju vērtību, gan novērtējuši tirgus situāciju un cilvēku pirktspējas līmeni tuvējā apkaimē. Laikam jau nepieredzējuši būdami, pirmajā reizē ļāvāmies mājas cenu par pustūkstoti latu pazemināt. Pēc tam vai ik pēc nedēļas māklere zvanīja, ka to vajadzētu pazemināt vēl vairāk. Pēc trim mēnešiem darījums bija noslēgts. Mājas pārdošanai tas tiešām ir visai operatīvs termiņš. Tiesa, šai laikā māklerei cenu izdevās nokaulēt vēl par pustūkstoti. Radās šaubas, vai tik to viņa nav darījusi otras puses klienta interesēs. Protams, ne jau par pliku paldies. Skaļāk aizdomas neizpaudām. Secinājām, ka šajā gadījumā, ja vien kādu laiku varētu atļauties dzīvot pārdodamajā mājā, mums pašiem to bez māklera pakalpojumiem būtu izdevies pārdot izdevīgāk.
Kad pēc gada pusotra atkal radās vajadzība kļūt par mākleres klientiem, vairs nebijām pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Kaut nedaudz, taču jau zinājām par piemērotāko taktiku un arī zināmas nekaunības piedevas vajadzību. Tas iedarbojās, un otro darījumu jau varēja uzskatīt par izdevušos.
