Šogad pilsētā neviens cilvēks nav gājis bojā ugunsgrēkos, apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Šogad pilsētā neviens cilvēks nav gājis bojā ugunsgrēkos, apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Kopumā šogad Jelgavā līdz 1. decembrim reģistrēti 97, bet rajonā – 72 ugunsgrēki, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā pērn.
Pilsētā nav noticis arī neviens traģisks ugunsgrēks, kas būtu prasījis cilvēku upurus (divos iepriekšējos gados bija pa septiņiem bojāgājušajiem). Nedaudz sliktāka situācija ir Jelgavas rajonā, kur šā gada vienpadsmit mēnešos ugunsgrēkos dzīvības zaudēja divi cilvēki, taču arī tas ir mazāk nekā pērn, kad bojā gāja četri cilvēki.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad kā pilsētā, tā rajonā ievērojami mazāki ir ugunsgrēku nodarītie materiālie zaudējumi – pilsētā un rajonā nodedzis īpašums 71 695, savukārt pērn – 208 037 latu vērtībā. Taču, līdzīgi kā iepriekš, joprojām visbiežāk ugunsgrēki izceļas saimniecības ēkās, kūtīs, šķūņos un dārza mājiņās. Bieži ugunsnelaimes notiek atklātos laukos, kur pavasarī tiek dedzināta kūla un atkritumi, kā arī dzīvojamās mājas. Šogad mazāk ugunsgrēkos cietušas garāžas, ražošanas telpas un pagrabi.
Jelgavas rajonā visbiežāk no ugunsgrēkiem ir cietis Elejas pagasts, Glūda, Cenas un Sidrabene, kur notikuši attiecīgi 13, desmit, deviņi un astoņi ugunsgrēki.
Izvērtējot statistikas datus, A.Feldmanis pieļauj, ka iedzīvotāji kļuvuši uzmanīgāki un saudzīgāki. Tomēr daudzi vēl neapzinās briesmas, ko var radīt smēķēšana gultā, neuzmanīga rīcība ar uguni vai veca elektroinstalācija, kas joprojām ir galvenie ugunsgrēka izcelšanās cēloņi. Tālāk šo iemeslu statistikā ir bērnu rotaļas ar sērkociņiem, ļaunprātīga dedzināšana un bojājumi apkures ierīcēs.
Par šā gada lielāko un nopietnāko ugunsgrēku pilsētā VUGD Jelgavas brigādes priekšnieks uzskata ugunsgrēku Latvijas Lauksaimniecības universitātes Saimniecības daļas garāžās, kas radīja 19 577 latu zaudējumus.
