Tas nu reiz ir noticis – pēc divu gadu gaidīšanas Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda SAPARD līdzekļi piešķirti arī Latvijas lauksaimniekiem.
Tas nu reiz ir noticis – pēc divu gadu gaidīšanas Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās fonda SAPARD līdzekļi piešķirti arī Latvijas lauksaimniekiem. Ko tas īsti nozīmē mūsu zemniekiem, skaidro Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds un viņa vietnieks Guntis Liepa.
Eiropas komisijas lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ir apstiprinājis dokumentu paketi par palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas nodošanu Latvijas Republikai. Tas nozīmē, ka pēc šā lēmuma publicēšanas ES oficiālajā žurnālā Lauku atbalsta dienesta akreditāciju būs atzinusi arī Eiropas Komisija un Lauku atbalsta dienests varēs sākt saņemt uzņēmēju projektu pieteikumus.
Līdzekļus dos sešām programmām
Nozīmīgi, ka šis ir pirmais gadījums ES vēsturē, kad kādas palīdzības programmas līdzekļu administrēšana tiek atļauta ārpus ES. Latvija ir piektā kandidātvalsts, kas ir akreditēta palīdzības līdzekļu administrēšanai jau sešās apakšprogrammās:
lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija;
lauksaimniecības zemju apmežošana;
lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana;
lauku ekonomikas dažādošana, radot alternatīvos ienākumu avotus;
vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana;
apmācība.
Paredzams, ka tieši šodien ES žurnālā būs publicēts lēmums par SAPARD līdzekļu administrēšanas nodošanu mūsu Lauku atbalsta dienestam. Tas nozīmē, ka rīt, 13. decembrī, var izsludināt lauksaimnieku projektu pieņemšanu. Ja nekas nemainīsies, projektu pieņemšanas beigu termiņš būs 2002. gada 1. februāris. Taču SAPARD līdzekļus esam gaidījuši ļoti ilgi, tādēļ daļai pretendentu projekti jau var būt gatavi vai tuvu tam. Domājams, ka šā iemesla dēļ Zemkopības ministrija izšķirsies projektu iesniegšanas pirmās kārtas beigas noteikt jau šā gada decembrī.
Sijāšana būs pamatīga
Projektu izvērtēšanas termiņš ilgs trīs mēnešus – līdz nākamā gada maijam. To izvērtēs un pārbaudīs Zemgales reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes septiņi dažādi speciālisti:
reģistrators,
fiziskais kontrolieris (brauks uz saimniecību),
projekta izvērtētājs,
jurists,
projekta realizācijas uzraugs,
finansu dokumentu izvērtētājs,
pirmsmaksājumu fiziskais kontrolieris (brauks uz saimniecību).
Katrā no šiem posmiem vēl paredzēta piecu cilvēku virskontrole. Pēc izskatīšanas pārvaldē dokumentus nosūta uz LAD centrālo aparātu galīgā lēmuma pieņemšanai.
Visā garajā laikā zemnieka darbs ir tikai viens – aizpildīt projekta veidlapu un iesniegt to Reģionālās lauksaimniecības pārvaldē. Pēc tam, kad projekta pretendents saņems rakstisku apliecinājumu par projekta akceptēšanu, vairs nav ko kavēties un desmit dienu laikā jāierodas pārvaldē, lai slēgtu līgumu. Ar tā parakstīšanas dienu lauksaimnieks var sākt realizēt savu projektu – precīzi, kā projektā apsolīts.
Kā tikt pie kvalitatīva projekta
Ilgi gaidot SAPARD līdzekļus, mūsu lauksaimnieki ir paguvuši itin labi sagatavoties. Milzu darbu ir paveicis Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs, mācīdams zemniekus gan projektu rakstīšanas, gan realizācijas un atskaitīšanās jomās. Kas spēj, tie projektu veidlapas ir aizpildījuši paši, kas vēl par sevi nav tik droši, var aicināt palīgā konsultantus un speciālistus. Cik zināms, ir arī vairākas privātfirmas, kam SAPARD projektu rakstīšana būs sava veida bizness.
No projekta līdz naudai
Kad projekta iesniedzējs visu, ko bija paredzējis, ir padarījis un pat iedzīto «nagliņu skaits» atbilst projektā uzrādītajam, kā arī pilnīgā kārtībā ir visi ar projekta realizēšanu saistītie dokumenti, sākas nākamais gaidīšanas laiks, šoreiz – naudas. Tā saimnieka rēķinā tiks ieskaitīta trīs mēnešu laikā – līdz augustam. Tātad no projekta iesniegšanas beigu termiņa (1. februāra) līdz naudas saņemšanai var paiet seši mēneši. Un tas ir vienalga, vai saskaņā ar projektu tiek būvēta kūts vai pirkts traktors.
Ir vēl viena prasība – pērkot tehniku, kas dārgāka par 10000 eiro, ir jābūt cenu aptaujai, tas ir, no pārdevēja jādabū dokuments, kurā apliecināts, kā tāds un tāds traktors maksā tik un tik, precīzi līdz santīmam. Domājams, ka mūsu lauksaimniekiem tieši precizitāte varētu būt viens no klupšanas akmeņiem.
Jā, kontrole kontroles galā, tajā iesaistīti daudzi cilvēki. Bet tā ir maksimāla aizsardzība pret mums pazīstamo «blatu» un draugu būšanu. Milzu atbildība ir arī Lauku atbalsta dienestam – apmēram pēc gada Latvijā ieradīsies Briseles komisija, kas auditēs to, kas pie mums padarīts. Pietiks atrast vienu aplami cauri «sietiem» izlaistu projektu, lai visa nauda, kas bija paredzēta Latvijai, tiktu atņemta.
Simts miljoni būs mūsu rīcībā
Jā, tā ir milzu summa, ko varēs saņemt un izlietot mūsu lauksaimnieki. Projekta izpildītājs, izdarījis visu, kā pienākas, nogaidījis noteikto laiku, no SAPARD līdzekļiem saņems 45 līdz 50 procentus projekta realizācijā ieguldītās naudas (50 procentu būs gados jaunākiem, līdz 40 gadus veciem saimniekiem, kā arī atzītas ražotāju asociācijas biedriem).
Jāņem vērā, ka SAPARD nauda mums pienākas jau no pērnā gada, oficiāli – ap 22 miljoni eiro gadā. 2000. gada 22 miljoni ir jāiztērē līdz 2002. gada beigām, 2001. gada 22 miljoni – līdz 2003. gada beigām. Dod, Dievs, ka mums būtu tik daudz naudas, ko likt pretim, un ideju!
Vēl viens cinītis, uz kura var paklupt
Reizē ar naudas saņemšanu attiecības ar Briseli nepārtrūkst. Vēl piecus gadus pēc tam zemnieks nedrīkst itin neko mainīt projektā – nedrīkst pārdot, mainīt, pārbūvēt, izmantot citiem mērķiem, ieķīlāt bankā un tamlīdzīgi. Briselieši brauks un pārbaudīs.
Kredīts nav liels šķērslis
SAPARD projektu vērtējot, tiek izvērtēta arī projekta autora saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja. Ja projekta iesniedzējam ir kredīts bankā, tas saimniekam varētu būt par sliktu.
Ja to paredzēts ņemt SAPARD projekta realizācijai, tad nepieciešama bankas izziņa, ka lauksaimniekam ir konts bankā un ka tā ar kredītu neskoposies.
Vēl sīkāk visu uzzināt un apskatīt projekta veidlapu var internetā: .
