Krīt pirmais īstais sniegs, un mazā ielā Pārlielupē teju visi iedzīvotāji sapulcējušies ar lāpstām rokā, lai notīrītu trotuāru pie savām mājām.
Krīt pirmais īstais sniegs, un mazā ielā Pārlielupē teju visi iedzīvotāji sapulcējušies ar lāpstām rokā, lai notīrītu trotuāru pie savām mājām.
Uz šīs ielas sniegs vienmēr notīrīts. Ja nu retu reizi kāds no kaimiņiem paguļ ilgāk, agri vai vēlu viņš ir ārā ar lielo lāpstu rokās un, tāds kā nedaudz vainīgs juzdamies, ātri cenšas atgūt iekavēto. Neatceros nevienu reizi, kad mazās ielas ietves būtu ilgu laiku palikušas apsnigušas.
Šajā otrdienā atkārtojās gadu no gada ierastā aina, un apmēram sešos septiņos no rīta uz ieliņas žirgti skrapstēja sniega lāpstas. Lai arī laiks bija pielaidīgs un šķita, sniegs tāpat pa dienu nokusīs, visi centīgi darbojās. Notīrīja visu, bet nokaisīt dažs nepaguva, turklāt ietve nemaz nebija slidena.
Vienai no māju iedzīvotājām tieši otrdiena ir viena no divām dienām nedēļā, kad ir iespēja pie niecīgās pensijas piepelnīt dažus latus, kas pirms Ziemassvētkiem, protams, lieti noder. Viņa, tāpat kā citi kaimiņi, no rīta ietvi notīrījusi, skrēja uz darbu. Nokaisīt gan nepaguva… Nodomāja – vēlāk, kad nākšu pusdienās.
Ap pulksten 12, nākot mājās, jau pa gabalu sieviete pamanīja lēnā garā pa ielu braucošo policijas mašīnu… Tā pabrauca garām vienai mājai, otrai (tur arī, starp citu, ietve nebija nokaisīta), bet, redzot viņu ejam sētā, piestāja.
No mašīnas izrausās gados jauns policists (pieredzējušos jau laikam uz tādiem darbiem nesūta) un paziņoja, ka par nenokaisīto ietvi vai nu tūliņ jāmaksā Ls 2, vai viņš rakstīs protokolu. Sieviete, iedomājoties vien par jau tā niecīgajām Ziemassvētku dāvanām, bēdīgi atbildēja, ka vienkārši nav paguvusi trotuāru nokaisīt, bet tūliņ pat to var izdarīt. Taču nekā! Policists jau pavisam neiecietīgā balsī paziņoja: «Vai nu divi lati, vai protokols! Ietve jānotīra un jānokaisa līdz pulksten 8 no rīta!» Uz to saņēmis atbildi, ka divu latu nav, lepnā tonī noteica: «Mēs par šo pārkāpumu jums varam uzlikt sodu līdz pat četrdesmit latiem! Ja nemaksāsiet, no pensijas atvilks!»
Jā, tā jau ir, kuram gan patīk slidināties pa neapkaisītām ielām? Tomēr dīvaina šķiet jaunā policista attieksme pret gados vecāku cilvēku. Un galu galā, kas tad ir galvenais, – panākt, lai cilvēkiem labi, ietve nokaisīta un visi priecīgi par sakopto ielu, vai tomēr iekasēt no kāda sodanaudu? Naivi šķita, ka svarīgākais ir rūpēties par kārtību pilsētā, nevis censties par katru cenu izspiest no privātmāju īpašniekiem naudu… Turklāt šī mazā Pārlielupes iela patiešām ir viena no sakoptākajām pilsētā, daudzviet ir tādas, kur sniegs netiek tīrīts nekad. Acīmredzot tur arī sodu neviens nekad nemaksā. Nemaz nešaubos, ka tie, kas ielas tīra un kaisa regulāri, savas atbildīgās attieksmes dēļ, juzdamies vainīgi, ka šo vienu reizi to nav izdarījuši, gatavi sodu maksāt. Ja tas ir galvenais policistu mērķis, tad jau viss kārtībā – vēlamais sasniegts!
