Kas ir Ziemassvētki bez tradicionālās izrotātās eglītes? Pieaugušie vēl bez tās var iztikt, bet pamēģiniet iestāstīt bērnam, ka eglītes nebūs.
Kas ir Ziemassvētki bez tradicionālās izrotātās eglītes? Pieaugušie vēl bez tās var iztikt, bet pamēģiniet iestāstīt bērnam, ka eglītes nebūs.
Ja nu vecāki ir dabas draugi un pēc svētkiem nespēj bez sirdssāpēm izmest laukā birstošo kociņu, savukārt sintētiskā materiāla egle viņiem nav pieņemama, ir iespēja iegādāties tepat Latvijas kokaudzētavās audzētas un podā iestādītas Ziemassvētku eglītes. Šie mūžzaļie kociņi vairāk būs piemēroti privātmāju īpašniekiem vai tiem cilvēkiem, kuriem vēlāk ir iespēja dzīvo kociņu izstādīt ārā. Jo ap 80 procentu šādu svētku kociņu laimīgi sagaida pavasari un labi ieaug pastāvīgā vietā.
Visgarākajiem svētkiem
Podiņā iestādīta eglīte ilgāk saglabājas telpās un greznos interjeru visu adventes laiku līdz pat Zvaigznes dienai.
Salīdzinājumā ar jau nocirstu eglīti, šai nebirs skujas.
Pēc garā svētku laika, eglīte podā papildinās balkonu ziemīgo interjeru vai durvju priekšu.
Kā saglabāt līdz pavasarim
Skujeni vajag iegādāties laikus un pirms nešanas siltā istabā, to vispirms dažas dienas pieradināt pie temperatūras maiņas un paturēt vēsākā telpā, piemēram, šādā secībā: šķūnis, garāža, veranda.
Tad eglīti novieto paredzētajā vietā istabā, taču labāk telpas vēsākajā vietā – pēc iespējas tālāk no apkures elementiem: krāsnīm, kamīniem, centralizētās apkures radiatoriem. Vēlamā atrašanās vieta – blakus, piemēram, balkona vai neapkurināmas verandas durvīm.
Lai kociņš justos komfortablāk, to laista un zem poda paliek paliktni ūdenim. Eglīti apsmidzina gluži tāpat kā istabas augus siltā un sausā telpā. Ik pēc divām trim dienām uz poda augsnes var uzlikt sniegu.
Nekādā gadījumā eglītē nedrīkst likt svecītes, īpaši, brīnumsvecītes. Ja nu tomēr kādu svecīti gribas aizdedzināt, tad to nodedzina tikai līdz pusei. Svecei izdegot līdz galam, mazais metāla svečturītis sakarst un apdedzina skujas.
Pēc svētkiem eglīti pakāpeniski pieradina pie aukstuma un visbeidzot novieto ārā. Pārzieminot skujeņus vēsās siltumnīcās, uz balkona vai mājas durvju priekšā, sakņu kamols podā sasals un neaizies bojā pat mīnus desmit piecpadsmit grādu salā. Dārzā mūžzaļos augus var izstādīt ļoti agri – tikko atkususi zeme.
Ja siltajā istabā eglīte ir izplaukusi, tad to ārā nest nedrīkst – maigie dzinumi nosals.
Pavasarī dārzā iestādītu eglīti jau augustā atkal var iestādīt lielākā podā un, tuvojoties svētkiem, atkal pieradināt pie siltuma. Šādu tradīciju ar vienu kociņu var atkārtot divus, maksimāli trīs, gadus, tad jāļauj kokam augt pastāvīgā vietā.
Lielāka daudzveidība
Kokaudzētavās var iegādāties dažādu šķirņu eglītes, kuras atšķiras ar īpatnējāku zarojumu, skuju nokrāsu un vainagu formu. Mežos augušās eglītes būs skrajākas un ne tik kuplas, bet no kokaudzētavām nākušās dekoratīvākas. Piemēram, asā egle, ko tautā sauc par sudrabegli, ir izturīga pret salu un sausumu, kā arī gaisa piesārņojumu. Tikpat izturīga ir arī Kanādas egle. Interesanta ir arī melnā egle, kurai ir sarkanbrūni čiekuri. Baltegles skujiņas ir mīkstas, smaržīgas, un čiekuri aug uz augšu. Tātad arī tik pierastais Ziemassvētku kociņš var būt ļoti daudzveidīgs – Serbijas egle, Engelmaņa egle, Ķīnas sudrabegle… Svētku laikā šīs atšķirības nebūs tik svarīgas, taču tad, kad koks augs dārzā, labāk iepriekš noskaidrot, ko tad pēc gadiem no tā varam sagaidīt.
Materiālu sagatavot palīdzēja kokaudzētavas «Dimzas» vadītājs Guntis Vītoliņš un apzaļumošanas firmas «Aleja D» direktors Andris Drēska.
