Jelgavas Domes sēdi ceturtdien var nosaukt vismaz par pārsteidzošu vairāku iemeslu dēļ.
Jelgavas Domes sēdi ceturtdien var nosaukt vismaz par pārsteidzošu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atklājās, ka pilsētas budžetā rezerves līdzekļu ir ne vairāk, ne mazāk kā 331 lats, kas ir absolūti nepietiekama summa, lai sniegtu palīdzību ugunsnelaimē Sliežu ielā pajumti un iedzīvi zaudējušajiem. Tālāk divos balsojumos atklājās, ka Andra Rāviņa vadītā Domes pozīcija nav nemaz tik stipra un vienota, kā šķita agrāk. Tajā sāk visai skaidri iezīmēties divu spārnu – liberālā un lokāli konservatīvā (sauksim nosacīti tos tā) – aprises un, domājams, tas nenotiek bez šo partiju finansētāju ziņas.
Bet sāksim ar kaut ko patīkamu. Var svinīgi paziņot, ka Jelgava kārtējo reizi kādā jomā ir kļuvusi par pionieri. Šoreiz administrācijas reorganizācijā – novecojošo struktūrvienību vietā ieviešot modernāk skanošās aģentūras. Kā lepni paziņoja Domes vadība, šajā ziņā no Jelgavas varot mācīties, un tas jau arī notiekot – Jelgavas Domē izglītojas pat pārtikušās Ventspils administrācijas pārstāvji. Lai nu tā būtu, tikai atcerēsimies, ka Jelgava pionieros «tika iesvētīta», jau ņemot Pasaules Bankas kredītu STU rehabilitācijas projektam. Un nu mēs redzam, pa kādu «skuju taku» mūs šādi pionieri ir aizveduši, – čiks vien ir, turklāt tas vēl maigi sacīts. Tomēr par reorganizāciju Domes vairākuma viedokļi neatšķīrās, un atliek tikai cerēt, ka abu aģentūru izveidošana nebeigsies vienkārši ar «savu cilvēku» iebīdīšanu attiecīgajos amatos, tādējādi nodrošinoties ar 100% paklausību un kontroli.
Par lielāko strīdus ābolu visai negaidīti izvērtās jautājums par Driksas ielas detālplānojuma apstiprināšanu. Negaidīti tāpēc, ka šis jautājums šķita jau izrunāts. Izrādās – nekā! Ar «kurjatņiķu» teritorijas apbūvi saistītie jautājumi tika apstiprināti tikai ar opozīcijas atbalstu, un šādi precedenti ir acīmredzams Domes pozīcijas vājums, uz kuru visai eleganti – ar atbalsta balsojumu – norādīja opozīcijas deputāti, kas šajā situācijā spēja izrādīt daudz vairāk izpratnes nekā viens otrs pozīcijas ērglis. Proti, «zemsavietis» Harijs Veģeris un pie partijām nepiederošais Andris Ķipurs nāca klajā ar iniciatīvu, ka, iespējams, «kurjatņiku» teritorijā vispār neko nevajagot būvēt, bet gan nojaukt un izveidot skvēru. Kur iegūt šo ēku nojaukšanai un īpašumu atpirkšanai nepieciešamos 150 tūkstošus latu, to gan tā arī neizdevās dzirdēt, taču klātesošajiem radās pilnīga pārliecība par abu deputātu atbalstu vietējiem tirgotājiem. Pārfrāzējot kādu krievu sakāmvārdu, var sacīt: esam atbraukuši.
Vai Jelgavai nepietiek ar vienu kauna traipu – moratoriju attiecībā uz lielo veikalu būvniecību? Vai pilsētā investoru ir par daudz? Par kādu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu var runāt, radot šķēršļus, piemēram, ārvalstu uzņēmēju ienākšanai Jelgavā? Kādēļ pilsētas iedzīvotājiem, kuru makus jau tā noplacina milzīgie komunālie maksājumi, būtu jāmaksā vairāk, iepērkoties mazajos centra veikalos, kas baidās no konkurences. Skaidrs, ka vienīgais ieguvums šādai protekcionisma politikai ir Jelgavas ekonomiskā atpalicība. Galvaspilsētā par tādām «vietējos aizstāvošām» pašvaldībām uzņēmēji irdz un savu biznesu izvērš normālās pašvaldībās. Jelgava vienkārši vienā brīdī var kļūt par zonu, kas brīva no investīcijām. Cik multinacionālu kompāniju ir atvērušas savas filiāles Jelgavā? Nav pamata pat sacīt, ka ļoti maz. Par vienu otru ārzonas «pastkastīšu» uzņēmumu ietekmē nonākušu ražotni nerunāsim, laiks rādīs šādu «uzņēmēju» gaišās un, protams, arī tumšās puses.
Tāpēc pēdējais laiks atteikties no šīm maldinošajām lokālpatriotisma izkārtnēm. Ja kāds tiešām grib palīdzēt Jelgavai, lai piesaista pilsētai pēc iespējas vairāk līdzekļu no attīstītajām Rietumvalstīm. Ja kāds grib kaitēt, lai nodarbojas ar potenciālo investoru aizbaidīšanu. Bet tā vai tā agri vai vēlu tirgus visu saliks pa vietām, un tad pie sasistas siles atradīsies tie, kas tagad to nesaprot vai cenšas tēlot, ka nesaprot. Ekonomikā nav savējo un svešo, ir tikai konkurētspējīgie un nespējīgie, tāpat kā pilsētas attīstību veicinošie un bremzējošie lēmumi. Tāpēc ar opozīcijas deputātu atbalstītajai Domes vadībai un izpildvarai ir stingri jāstāv uz uzsāktā vietējā tirgus liberalizācijas ceļa. Tas ir vienīgais ceļš uz Eiropu, no pārējiem tuvākais ved uz Āfriku.
