Par alternatīvām jādomā vienmēr – pat tad, ja no pirmā acu uzmetiena viss attīstās labi. Vēl jo īpaši jādomā Jelgavā, kur nemaz tik labi neiet.
Par alternatīvām jādomā vienmēr – pat tad, ja no pirmā acu uzmetiena viss attīstās labi. Vēl jo īpaši jādomā Jelgavā, kur nemaz tik labi neiet. Franču kompānijas «Dalkia» pārstāvji vasarā jokoja, ka ir apritējis gads kopš sarunu uzsākšanas ar Jelgavas Domi vēl iepriekšējā sasaukuma laikā. Nu kļuvis skaidrs, ka nav nekādas garantijas, ka franču kompānija būs STU stratēģiskais investors. Sarunu risināšanas izdevumi vairāk nekā gada garumā šādam monstram tāda «špicka» vien ir. Tāpat kā tūkstoš latu, kas saskaņā ar līgumu jāmaksā Jelgavas Domei katru nokavēto dienu. Zināms mājiens ir arī fakts, ka «Dalkia» Austrumeiropas vadība uz Jelgavu tā arī neatbrauca, kā bija plānots sākumā, bet gan uzaicināja uz tikšanos Francijā Jelgavas mēru. Cerības, ka šīs sarunas vainagosies panākumiem un ka franču kompānija piekritīs maksāt Jelgavas Domes iecerēto minimumu 5 miljonus latu, ir vairāk nekā niecīgas. Izskatās, ka «Dalkia» savu nostāju varēs izskaidrot ar vienkāršu teicienu: bizness ir bizness. Šķiet, pienācis pēdējais brīdis domāt par citu STU potenciālo investoru un analizēt, kamdēļ Dome ar to nenodarbojās agrāk. Tajā, ka zaudēts cerību pilns gads un STU maksātnespēja ieilgst, nav vainojama vienīgi «Dalkia». Domei bija jābūt rezerves variantam, un nerēķināšanās ar šādu sarunu iznākumu bija kļūda.
Cerības vieš Domes izpilddirektora Gunāra Kurloviča teiktais, ka pēc Domes iniciatīvas tās pilnvarotais pārstāvis STU Ilmārs Krūms janvārī sasauks maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru komitejas sēdi, kurā tiks lemts par STU maksātnespējas procesa gaitu, un pašvaldības vadība jau esot pilnvarojusi I.Krūmu, kas kreditoru komitejā pārstāv vairāk nekā 50% no kopējās kreditoru prasījuma summas, balsot par uzņēmuma sanāciju un lemt par jauna investoru piesaistes konkursa izsludināšanu. Žēl tikai, ka Dome nepaspēs piesaistīt STU potenciālo investoru līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Tomēr, ja pašvaldības vadības vēlēšanās to darīt ir patiesa, tad, protams, šādu nostāju STU maksātnespējas procesa risinājumā var tikai apsveikt – Dome nav izvēlējusies atbalstīt STU bankrotu, kura rezultātā uzņēmumu «par sviestmaizi» varētu iegādāties pilnīgi neprognozējami uzņēmēji. Pilsētas siltumapgādē tad sāktos haoss, bet vietējie uzņēmēji būtu zaudējuši vairāk nekā miljonu latu, ko tiem parādā maksātnespējīgais STU. Skaidrs, ka pēc STU bankrota Domes pozīcijas partijas Jelgavā vieglas dienas negaida, un 10 mēnešu pirms Saeimas vēlēšanām, domājams, to labi saprot arīdzan Domes pozīcijas politiķi. Katrā ziņā, runājot par pilsētas attīstību, ko veicināt nākuši sakās Domes pozīcijas pārstāvji, var viennozīmīgi teikt, ka, nepiesaistot STU potenciālo investoru, runas par Jelgavas attīstību būs tikai runas, kurām nav reāla seguma ar reāliem darbiem.
Investors no «ārienes» akūti vajadzīgs arī tamdēļ, ka Jelgavā jau ir iedibinājusies absolūti nelāga tradīcija pirms vēlēšanām populistiski izmantot STU maksātnespēju partiju mērķu sasniegšanai, un šajā korporatīvismā vēlētāju acis, ausis un citi maņu orgāni tiek aizķepināti visiem iespējamiem līdzekļiem un materiāliem. Diemžēl siltumpatērētājiem tādēļ nav mazāk jāmaksā par siltumu, un šajā ziņā silta ziema Jelgavas iedzīvotājiem var sniegt daudz lielāku «atbalstu» nekā Jelgavas Dome – nozīmīgākais STU kreditors.
Tomēr šajā visā ir arī kas labs – pilsētas interesēm neatbilstošā «Dalkia» atbilde, tiesa, par kuras oficiālumu var diskutēt, ir likusi politiķu kungiem nolaisties uz zemes un atstāt iecienītos un iesildītos laurus, uz kuriem varēja tik labi gulēt. Cerības, protams, ir laba lieta, taču, ja tās ir nepamatotas, tad bieži dārgi jāsamaksā. Vairums Jelgavas iedzīvotāju, domājams, pozitīvi novērtēs Domes lēmumu neatdot maksātnespējīgo STU «par sviestmaizi» un nepieļaut tā bankrotu, taču STU reālā investora meklējumos no Jelgavas Domes tiek gaidīts tikai pozitīvs rezultāts.
