Cenšanās vēlamo uzdot par esošo ne vienmēr ir laba lieta.
Cenšanās vēlamo uzdot par esošo ne vienmēr ir laba lieta. It īpaši politikā un jo sevišķi – pirms vēlēšanām. Paklausoties lielu daļu «TB»/LNNK sestdien notikušā kongresa runātāju, varētu domāt, ka dzīves līmeņa ziņā Latvija teju, teju vai ir panākusi Šveici, savukārt vismaz 90% Andra Bērziņa valdības labos darbus veikuši «tēvzemieši». Jā, var teikt, ka Māra Grīnblata un viņa vietnieku Jāņa Straumes un Vladimira Makārova atkārtota ievēlēšana amatos ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apvienības politiskās vienotības un stabilitātes apliecinājums. Tajā pašā laikā šajā politiskajā spēkā sev «pielietojumu» neredz viena no «tēvzemiešu» populārākajām figūrām – bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis –, un saistībā ar «Latvijas kuģniecības» («LK») lēmumu vērsties prokuratūrā par tankkuģu iegādes projekta kavēšanu pār daža laba partijas biedra un atbalstītāja galvām sāk savilkties negaisa mākoņi.
Lieta ir nopietna – «LK» Ģenerālprokuratūrā nodevusi iesniegumu ierosināt krimināllietu par kaitējuma nodarīšanu uzņēmumam aptuveni 58,6 miljonu ASV dolāru apmērā. Iesniegumā minēti fakti par apzināti nepatiesa ziņojuma iesniegšanu, neslavas celšanu un būtiska kaitējuma nodarīšanu. LK Ģenerālprokuratūrai min trīs personas, kas apzināti kavējušas kuģu būvi, – Eiženu Cepurnieku, Normundu Lakuču un toreizējo ekonomikas ministru un Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieku Vladimiru Makārovu. Interesanti, ka paši «tēvzemieši» savā kongresā daudz runāja par gaidāmajām provokācijām pret apvienības pārstāvjiem, un šo «LK» akciju Roberts Zīle pat nodēvēja par sveicienu «tēvzemiešiem» kongresā. Interesanti tāpēc, ka «LK» lielākie attīstības torpedētāji līdz šim ir nākuši tieši no apvienības «TB»/LNNK rindām, un nu šajā lietā savs vārds būtu sakāms arī Ģenerālprokuratūrai, kurai, protams, nebūs viegli izvērtēt darbības, kuras veikusi viena no valdības partijām.
Runājot par A.Ārgali, «tēvzemieši» būs vismaz netālredzīgi, ja bijušais galvaspilsētas mērs viņus atstās, lai kopā ar labējo sociāldemokrātu Egilu Baldzēnu nodibinātu jaunu politisko spēku, kas jebkurā gadījumā būs vismaz daļējs «TB»/LNNK konkurents nākamajās Saeimas vēlēšanās. To pašu var teikt arī par Einara Repšes jaundibināmo partiju. Tāpēc iemeslu rožaini raudzīties nākotnē «tēvzemiešiem» maz. It īpaši, ja izrādīsies, ka «LK» nodarīti zaudējumi tieši apvienības biedru darbības rezultātā. Starp citu, ļoti daudz izteiks arī tas, vai «LK» vadītājam Andrim Kļaviņam izdosies palikt amatā, uz sabiedrības uzmanību ir vērsis nu jau bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, kuru R.Zīle kongresā attiecīgi nodēvēja par lielāko politisko veiksminieku nu jau gandrīz aizvadītajā 2001. gadā.
Runājot par vienu no «tēvzemiešu» jājamzirdziņiem valodu, jāatgādina ka atmodas laiki, kad šādus saukļus varēja veiksmīgi pārdot, ir cauri. Protams, «TB»/LNNK ir liela taisnība attiecībā uz apgalvojumu, ka Saeimas deputātiem un pašvaldību darbiniekiem jau nu vajadzētu zināt valsts valodu, skaidrs, ka, neprotot to, nevar izprast (un kur nu vēl izstrādāt jaunus) likumdošanas aktus. Taču jautājums ir pavisam citur – vai «tēvzemieši» ir izdarījuši visu iespējamo, lai latviešu valoda Latvijā tiktu lietota pēc iespējas plašāk. Un ne jau tikai ar attiecīgām likumdošanas normām tas ir panākams. Var pajautāt ļoti vienkārši – vai «TB»/LNNK ir gatava latviešu valodas popularizēšanas kampaņai iztērēt kaut vai pusi no summas, ko apvienība izlietoja aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās?
Par vienu no reālistiskāko priekšlasījumu autoriem var nodēvēt Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, kas kongresā uztvēra tagadējās Satversmes nosargāšanas nozīmīgumu. «Satversme ir jānosargā, un mēs to darīsim,» paziņoja Saeimas priekšsēdis. Tie ir ļoti nopietni vārdi, un jācer, ka «tēvzemieši» būs tikpat nopietni arī darbos. Viens no nepadarītajiem droši vien ir apvienības šāgada politisko panākumu reāla analīze, kas nu nekādi nenāktu par ļaunu. Labēju karogu ir grūtāk stingri turēt nekā kreiso, tomēr, lai kaujas laukā gūtu panākumus, nekait arī nedaudz patrenēties. Jo arī politikā: grūti mācībās, viegli kaujā!
