Es strādāju pie zemnieka, kas komerciālos nolūkos audzēja kartupeļus. Darīju visu, ko lika, taču 250 latu samaksas vietā saņēmu 50.
«Es strādāju pie zemnieka, kas komerciālos nolūkos audzēja kartupeļus. Darīju visu, ko lika, taču 250 latu samaksas vietā saņēmu 50.»
Šādā likstā nokļuvušais jaunietis pēc padoma vērsās «Ziņu» redakcijā.
Puisis saimniecībā esot darījis dažādus sezonas darbus – vagojis zemi, miglojis, remontējis traktoru u.c. Saimnieks par darbu gada beigās solījis samaksāt 250 latu. Sākotnēji iedevis 50 latu, bet pēc kartupeļu realizācijas atlikusī naudas summa netika atdota. Saimnieks skaidrojis, ka par padarīto ir atbilstoši samaksājis. Jaunietis darba līgumu nebija noslēdzis.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Jelgavas sektora vadītājs Edmunds Pipers no pieredzes zināja stāstīt, ka tad, ja darījums nav dokumentāli nostiprināts, strādnieks neko nevarēs pierādīt. Puiša teikto nedz advokāti, nedz tiesnesis, visticamāk, neņems vērā. Vienmēr, stājoties darbā, jānoslēdz līgums ar darba devēju. Šajā gadījumā nav ievērota darba likumdošana, un, iespējams, tā rīkoties darba devējs bijis ieinteresēts. Taču nereti līdzīgi notiek, kad darba ņēmējs vairākas dienas iedzer, neierodas darbā un tad sūdzas par to, ka saimnieks pārkāpis vienošanos. E.Pipers uzsvēra, ka katrs gadījums jāskata atsevišķi, jo pašreiz var tikai zīlēt, kā bijis patiesībā. Ja puisis tiešām strādājis centīgi, savu taisnību var mēģināt pierādīt, vēršoties Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā. Varbūt bijis kāds mutisks līgums, kura slēgšanas brīdī klāt bijuši liecinieki.
Noteikti nevajadzētu būt tik lētticīgiem, jo ne vienmēr solījumi tiek pildīti.
