Lauksaimnieku sabiedriskā organizācija «Zemnieku saeima» ir nobažījusies, ka uz SAPARD līdzekļiem varētu pretendēt ievērojami mazāk lauku uzņēmēju, nekā varētu domāt.
Lauksaimnieku sabiedriskā organizācija «Zemnieku saeima» ir nobažījusies, ka uz SAPARD līdzekļiem varētu pretendēt ievērojami mazāk lauku uzņēmēju, nekā varētu domāt, ziņo LETA. Kaut arī nav precīzas statistikas par saimniecībām, kas atbilstu Eiropas naudas saņemšanas kritērijiem, Zemnieku saeima uztraucas, ka pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) līdzekļus saņemtu tikai 30 procentu saimniecību, kas atbilst SAPARD kritērijiem.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss preses konferencē informēja, ka viens no iemesliem, kāpēc daudzas zemnieku saimniecības nevarēs saņemt ilgotos SAPARD līdzekļus, ir tas, ka lauksaimniekiem būšot grūti pierādīt saimniecību dzīvotspēju. Ja ekonomiskās dzīvotspējas rādītājs būs zemāks par 20 procentiem, uz SAPARD līdzekļiem pretendēt nevarēs.
V.Bruss norādīja, ka cietīs tās saimniecības, kuras iepriekš bija paņēmušas kredītus saimniecību modernizēšanai un tos atmaksājušas ātrāk, nekā nepieciešams, tā samazinot dzīvotspējas rādītāju. Organizācijas vadītājs pārliecināts, ka šis rādītājs nebūt neatspoguļo patieso saimniecību dzīvotspēju. Tādēļ nākamajā gadā Zemnieku saeima ieteiks SAPARD Uzraudzības komitejai veikt izmaiņas Lauku attīstības programmā. Organizācija ieplānojusi ierosinās mainīt formulu, pēc kādas tiek rēķināta saimniecības dzīvotspēja.
Zemnieku saeima pauž bažas, vai bankas uzticēsies lauksaimniekiem un izsniegs pieprasīto kredītu projekta realizēšanai. Organizācijas vadība arī norādīja, ka Latvijā trūkst speciālistu, kas ir gatavi palīdzēt lauksaimniekiem izstrādāt projektus SAPARD līdzekļu apgūšanai. Tādēļ Zemnieku saeima uzņēmusies palīdzēt lauciniekiem šajā pietiekami sarežģītajā darbā.
V.Bruss aicināja zemniekus nevilcināties ar SAPARD līdzekļu apgūšanu un pēc iespējas ātrāk gatavot pieteikumus kāda projekta realizēšanai, norādot, ka pēc Latvijas iestāšanās ES tik liels atbalsts Latvijas lauksaimniekiem vairs netiks sniegts.
V.Bruss gan atzina, ka lauksaimniekiem nevajadzētu iesniegt nesagatavotus projektus un «skriet pa galvu, pa kaklu».
