Lauku atbalsta dienesta darbinieki, sagaidījuši ES oficiālajā žurnālā ziņojumu par viņu dienesta akreditāciju, publicēja oficiālu paziņojumu par to, ka zemnieki, lauku uzņēmēji tiek aicināti iesniegt izvērtēšanai savus projektus.
Lauku atbalsta dienesta darbinieki, sagaidījuši ES oficiālajā žurnālā ziņojumu par viņu dienesta akreditāciju, publicēja oficiālu paziņojumu par to, ka zemnieki, lauku uzņēmēji tiek aicināti iesniegt izvērtēšanai savus projektus. Pēc projekta akceptēšanas pretendenti var ķerties pie tā realizēšanas un pēc tam saņemt arī solīto SAPARD naudu.
Pašlaik Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis pieteikšanos uz šādām atbalsta programmām:
(Projekti jāiesniedz tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā reģistrēts atbalsta pretendenta uzņēmums.)
1. atbalsta programmas «Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos» apakšprogrammā par lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizāciju par atbalstāmām atzītas šādas nozares:
– piena ražošana;
– liellopu, cūku un putnu gaļas ražošana;
– graudaugu ražošana (rudzi, kvieši, mieži, auzas un griķi);
– augļu, ogu un dārzeņu ražošana;
– kokaudzētavu ierīkošana.
2. atbalsta programmas «Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana» atbalstāmās nozares ir:
– piena pārstrāde;
– liellopu, cūkas un putnu gaļas pārstrāde;
– graudaugu pārstrāde;
– augļu, ogu un dārzeņu pārstrāde;
– zivsaimniecības produktu ražošana.
3. atbalsta programmas «Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus» atbalstāmie pasākumi ir:
– tehnisko pakalpojumu sniegšana;
– lauku tūrisms;
– amatniecība;
– netradicionālā lauksaimniecība;
– alternatīvā kurināmā ražošana.
4. atbalsta programmā «Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana» par atbalstāmiem atzīti šādi pasākumi:
– lauku uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību un māju autoceļu uzlabošana;
– ražošanas ūdensapgādes sistēmu ierīkošana un uzlabošana;
– lauku sakaru centru izveide un pilnveidošana;
– hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un modernizācija polderos.
Latvijā SAPARD līdzfinansējuma saņemšanai akreditēts vairāk apakšprogrammu nekā citās SAPARD jau saņēmušajās Austrumeiropas valstīs. Finansējuma sadalījums pa apakšprogrammām ir šāds (kopā ES + Latvija): lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizēšanai – 8,142 miljoni eiro, t.i., 28 procenti kopējā finansējuma; apmežošanai – 0,872 miljoni, 3 procenti; ekonomikas dažādošanai – 5,816 miljoni eiro, 20 procentu; lauku infrastruktūras uzlabošanai – 3,489 miljoni eiro, 12 procentu; produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošanai – 8,433 miljoni eiro, 29 procenti; apmācībām – 1,744 miljoni eiro, 6 procenti.
Minimālais SAPARD finansējums, piemēram, lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijas projektam ir 5000 eiro (2895 lati), maksimālais – 180 000 eiro (104 220 lati), graudaugu pārstrādes projektam – attiecīgi 57 900 un 579 000 latu, ekonomikas dažādošanai – attiecīgi 2895 un 57 900 latu.
Latvijā SAPARD līdzekļi būs pieejami līdz pat 2006. gadam, un paredzams, ka šajā laikā tiks pieņemti arī projekti visās minētajās apakšprogrammās līdz katra gada 1. februārim un 1. septembrim, bet apmežošanas apakšprogrammā – līdz 1. jūnijam.
Ja šajā laikā saprātīgi tiks likta lietā SAPARD nauda, ES lems par līdzekļu piešķiršanu pārējo apakšprogrammu projektu realizācijai vides uzlabošanas jomā: «Bioloģiskā lauksaimniecība», «Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana», «Lauksaimniecības noteces samazināšana», «Zemes ierīcība».
Pašlaik sabiedrībā bieži tiek likta vienlīdzības zīme starp subsīdijām un SAPARD līdzekļiem, un tas ir aplami, sacīja Irina Pilvere. Ceļš uz subsīdijām ir daudz vienkāršāks: mēneša sākumā tiek iesniegti dokumenti, bet mēneša otrajā pusē jau var saņemt naudu. SAPARD līdzekļi pie lauksaimnieka nonāk tikai pēc projekta apstiprināšanas un realizācijas, kad atbalsta dienestam iesniegti visi izdevumus apliecinošie dokumenti un attiecīgie pārraugi pārliecinājušies, ka tiešām dabā viss ir tāpat kā uz papīra.
Lauksaimnieku interese par iespējām saņemt ES pirmsiestāšanās fonda līdzekļus ir liela, un, kā pavēstīja Lauku atbalsta dienesta vadītāja I.Pilvere, pirmais pretendents ar savu projektu par lauksaimniecības zemju apmežošanu dienestā ieradies jau 6. decembrī. Cerams, ka arī uz nākamajiem zemnieku un lauku uzņēmēju projektiem Lauku atbalsta dienesta speciālistiem ilgi nebūs jāgaida.
Pašlaik laukos izplatītais mīts par to, ka Eiropas naudas saņemšanai radīti tik sarežģīti apstākļi, ka neviens pie tiem netiks klāt, pēc zemkopības ministra Ata Slaktera domām, ir galīgi aplams. «Mēs divus gadus tam esam gatavojušies un visu zinām,» viņš teica ceturtdienas preses konferencē. «Tādēļ jau arī pirmais projektu iesniegšanas beigu termiņš nozīmēts nupat, nupat – 28. decembrī. Latvijā itin drīz parādīsies jauni jumti, un tā jau ir cerība uz nākotni.»
Gan ministrs, gan Lauku atbalsta dienesta vadītāja atzīmēja arī to, ka šajās Eiropas naudas lietās viss noritēs ļoti godīgi, dubultā kontrole neļaus neattaisnoti izsprukt ne santīmam – katru projektu atsevišķi pārbaudīs 11 cilvēku, bet pēc viņiem to visu caurskatīs arī Briseles komisija. «Šos procesus nevarēs ietekmēt ne ministrs, ne žurnālists,» sacīja A.Slakteris. Viņš arī skaidroja, ka SAPARD projekti pievilcīgi šķiet bankām un lauksaimniekiem būs pieejami lēti kredītresursi.
