Loģika bieži vien izrādās visai vājš instruments daudzu politisko procesu izprašanai, kur nu vēl izskaidrošanai.
Loģika bieži vien izrādās visai vājš instruments daudzu politisko procesu izprašanai, kur nu vēl izskaidrošanai. Reizēm atbildi nesniedz arī fundamentālais «kam tas ir izdevīgi?». Skaidrs, ka šādas situācijas pamatā ir informācijas nepietiekamība, kas traucē izdarīt secinājumus. Un tomēr – nedzīvojam taču nekādā mistiskā pasaku valstī, kur darbojas mītiskā realitāte. Vismaz der atminēties, ka ne no kā nekas nerodas. Arī Jelgavā, kur kārtējo visai pagrūti izskaidrojamo fenomenu vidū ir nonākusi maksātnespējīgā STU un Jelgavas Cukurfabrikas tiesvedības gaita.
Proti, pirmdien Jelgavu pāršalca ziņa, ka Zemgales apgabaltiesa nolēma šo lietu atstāt bez izskatīšanas. Izrādās, ka pieteikumu ar lūgumu atstāt bez izskatīšanas STU prasību pret Jelgavas Cukurfabriku iesniedzis prasītāja (STU) pārstāvis. Jājautā: kādēļ ir noticis tā? Kā liecina «Ziņu» rīcībā esošā pieteikuma kopija, par iemeslu šādam lēmumam tiek minēts apgalvojums, ka «to pierādījumu iegūšana, kas saistīti ar zaudējumu apmēra noteikšanu, ir apgrūtināta un saistīta ar lielu laika patēriņu. Šobrīd mūsu rīcībā nav visu nepieciešamo pierādījumu. Līdz ar to lietas izskatīšana ir neiespējama». Te uzreiz gribas pajautāt – tiešām neiespējama vai arī to tik ļoti nevēlas kāda no pusēm ar politisko ietekmi Jelgavas Domē, kuras prasījumu summa pārsniedz 50% no kopējās prasījumu summas pret STU. Skaidrs, ka iniciatīva šādi apturēt tiesvedību nenāk no STU, un, zinot šīs lietas priekšvēsturi, ir jāsāk domāt par iespējamo politisko spiedienu uz STU un tā administratoru Aigaru Lūsi.
Turpinājums šai lietai var būt divējāds: STU savāc visus nepieciešamos pierādījumus, precizē zaudējumu apmērus un atjauno prasību vai ar šo lietu nodarbojas prokuratūra. Šķiet, situācijā, kad teju, teju draud bez pēdām pazust Jelgavas siltumpatērētāju, iespējams, pārmaksātais 1,28 miljons latu un šajā pilsētā nevienam par to nav nekādas daļas, savs vārds būtu sakāms arī prokuratūrai, kurai varbūt ar nepieciešamo pierādījumu vākšanu varētu veikties labāk nekā STU vadībai.
Skumji, ka Jelgavas Domes pozīcija, kurā ietilpst arī Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors «zemsavietis» Harijs Veģeris, nav pakustinājusi ne pirkstu, lai atgūtu šos līdzekļus. Gluži otrādi, kā liecina 28. septembra STU kreditoru komitejas sēdes protokols, Jelgavas Dome ir bijusi tā, kas izrādījusi iniciatīvu uz mierizlīguma sarunu sākšanu, par ko var spriest no Domes pilnvarotā pārstāvja Ilmāra Krūma ziņojuma, par ko jau rakstīja «Ziņas». Šī lieta skaidri un uzskatāmi parāda, kā intereses aizstāv Andra Rāviņa komanda Jelgavas Domē. Prokuratūrai, starp citu, būtu jāizvērtē arī tas, cik likumīgi mierizlīguma sarunas varēja iniciēt Jelgavas Dome un vai šajā gadījumā nevar runāt par iespēju, ka ir izsaimniekoti pašvaldības uzņēmuma līdzekļi, kas šādi būtu noticis ar tiešu Domes pozīcijas akceptu. Par interešu konfliktu, kurā saistībā ar šo tiesvedību atrodas H.Veģeris, šaubīties nav pamata.
Prokuratūras un kompetentu ekspertu atzinums šajā lietā ir nepieciešams arī tādēļ, ka pienācis laiks mazināt neskaidrību Jelgavas iedzīvotājos, kas nezina, vai STU, kam viņi ik gadus maksā miljonus latu, var atgūt šo summu vai daļu no tās vai arī šī lieta ir vairāk teorētiska vai praktiski bezcerīga. Pēdējā gadījumā nekavējoties ir jāatmet visas spekulācijas par šo tematu un tas jāaizmirst. Savukārt, ja Siltumtīkliem ir juridisks pamats atgūt šo summu, 1,28 miljoni latu ir pietiekami ievērojami līdzekļi maksātnespējīgā STU finansiālās situācijas uzlabošanai. Protams, STU ar to neatjaunos maksātspēju, taču noteikti kļūs pievilcīgāks potenciālā stratēģiskā investora acīs.
Un galvenais – ir jābeidz pilsētas attīstību kavējošās politiskās spēles, kas nenoliedzami jūtamas arī šajā lietā. Ja kāds iesēdies Temīdas svaru kausā, un tas ir stipri nosvēries uz leju, tad tiem, kas rūpējas par līdzsvaru, otrā pusē jāieliek sēdētāja svaram atbilstoša svaru bumba. Daba mīl līdzsvaru.
