Šajā mācību gadā, beidzot pirmo semestri, 1. līdz 4. klašu audzēkņi mājās pārnesīs atkal jauna tipa liecības.
Šajā mācību gadā, beidzot pirmo semestri, 1. līdz 4. klašu audzēkņi mājās pārnesīs atkal jauna tipa liecības. Kā tās uztveramas un kas vecākiem tajās būtu jāsaprot, skaidro Jelgavas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvā centra galvenā speciāliste Antra Škinča.
2000./2001. mācību gadā Latvijas skolās notika pedagoģiskais eksperiments, kura mērķis bija atrast optimālo variantu skolēnu sekmju fiksēšanai skolas dokumentos. Un tā Izglītības un zinātnes ministrija un Daugavpils Pedagoģiskā universitāte sadarbībā ar skolotājiem no trim piedāvātiem eksperimentāliem modeļiem ir izveidojusi liecības projektu. Atbilstīgi tam pārveidoti arī 1. līdz 4 klases žurnāli.
No eksperimentiem līdz vienotam variantam
A.Škinča stāsta, ka līdz 2000. gadam Latvijas skolās bieži vien tika izveidotas sava tipa liecības: «Atsevišķas skolas vienojās par kādu no variantiem, ko akceptēja un izmantoja. Pagājušajā gadā desmit valsts skolas Jelgavā nolēma piedalīties eksperimentā un strādāt pēc vienotas skolēnu sekmju vērtēšanas sistēmas. Pirms tam liecībās skolotājiem smalki bija jāapraksta audzēkņu sasniegumi katrā mācību priekšmetā. Taču neērtības šajā sistēmā radīja milzīgais darba apjoms, ko vajadzēja ieguldīt skolotājiem. Piemēram, dažam mācību priekšmeta pedagogam skolā jāmāca pat ap 300 bērnu. Katra liecībā ir smalki jāizanalizē bērna spējas, attieksme pret mācībām, padarītais. Tā skolotājam ir pārslodze, un jāšaubās, vai šādu darbu var padarīt kvalitatīvi. Tādēļ tika nolemts izveidot tādas liecības, kuras atvieglotu skolotāju darbu. Proti, jaunā tipa liecībās jau ir izstrādāti mācību priekšmetu kritēriji, pēc kuriem vērtēt audzēkņa sekmes. Pedagogam vairs nav smalki jāapraksta bērna spējas, bet gan atbilstošajam kritērijam pretī jāieraksta novērtējums.»
Pirmajās divās klasēs atzīmju nav
1. un 2. klašu audzēkņiem atzīmes netiek liktas, viņu padarītā vērtējums izteikts aprakstoši līmeņos – I, II, III, kur katram kritērijam gada beigās pretī būs ierakstīts vērtējums «Jā», «Daļēji», «Vēl jāmācās». Vecākiem būtu lietderīgi zināt: ja bērns ir apguvis I līmeņa prasmes (atbilst 4 – 5 ballēm) un tām pretī skolotājs ierakstījis vārdu «Jā», tas nozīmē, ka skolēnam jāprot izklāstīt apgūto saturu, jāzina galvenie jēdzieni, likumi, jāizpilda vienkārši tipveida uzdevumi tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, mācību rezultāti sasniedzami ar tradicionālām izziņas metodēm. II līmenī (6 – 8) skolēnam nepieciešama izpratne mācību satura reproducēšanā, jāatšķir būtiskais no mazāk svarīgā, jāizmanto zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, jāizpilda tipveida un kombinēti mācību uzdevumi, pamatjautājumos jāparāda personiskā attieksme, jāapgūst sadarbības un saziņas prasme, bet III līmenis (9 –10) nozīmē, ka bērns apgūtās zināšanas un prasmes spēj izmantot ne tikai pēc parauga, tās patstāvīgi izmanto jaunu zināšanu apguvei un mācību uzdevumu radošai risināšanai, skolēns prot saskatīt un izskaidrot likumsakarības, patstāvīgi izteikt savu viedokli, prot sadarboties mācību problēmu risināšanā, labprāt veic papildu mācību uzdevumus.
A.Škinča atzīst, ka nevajadzētu vecākiem un pedagogiem no katra bērna prasīt zināšanu III līmeni, jo ne jau visi skolēni spēj izpildīt prasības augstākajā līmenī.
3. klasē bērns un vecāki jau tiek radināti pie ballu sistēmas, kas svarīgākajos priekšmetos – matemātikā, dzimtajā valodā un latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmā) – tiek liktas no 4. klases. 3. klases liecībā katram mācību priekšmetam pretī skolotājs ieraksta vērtējumu: ja bērns vielu apguvis, tad «Jā», ja daļēji apguvis, tad «Daļēji», ja nav apguvis – «Vēl jāmācās». Taču gada beigās pedagogi zem svarīgākajiem priekšmetiem raksta savu apkopojumu 10 ballu sistēmā. Tomēr vecāki neredzēs tur tikai vienu skaitli. Vērtējums ir izteikts vārdiski – izcili (kas nozīmē 10 balles), teicami (9 balles), ļoti labi (8 balles), un tā tālāk. Citos priekšmetos apkopojošais gada vērtējums netiek izteikts.
Savukārt 4. klasē jau kopš mācību gada sākuma matemātikā, dzimtajā valodā un latviešu valodā vērtējums tiek izteikts ballēs un visos pārējos priekšmetos apkopojošais vērtējums tiek izteikts ar vārdiem «labi», «izcili», «teicami» un tā tālāk mācību gada beigās.
Sākot ar 5. klasi, visos priekšmetos audzēknis saņem vērtējumu ballēs.
Nebaidieties no tukšam ailēm
Pirms Ziemassvētkiem bērni pārnes mājās liecību, kas vecākus var izbrīnīt: kāpēc ļoti maz mācību priekšmetu kritērijiem pretī ir ierakstīts vērtējums, bet tajās vietās, kur ierakstīts, tas ir tikai «Jā». A.Škinča stāsta, ka, beidzot 1. mācību gada semestri, pedagogs ieraksta novērtējumu tikai par tām zināšanām un prasmēm, ko bērns ir pilnībā apguvis: «Mācību gads jau Ziemassvētkos nebeidzas, mācību tēmas apguve ir aizsākta un nav pabeigta – tā turpināsies. Līdz gada beigām skolēns vēl zināšanas krās, un tad arī saņems novērtējumu. Īpaši tas attiecas uz pirmklasniekiem – domāju, ka viņu liecībās patlaban varētu būt vismazāk ierakstu, jo viņi skološanās gaitas ir tikko iesākuši. Toties mācību gada beigās iepretī visiem ierakstiem liecībā būs redzams skolēna sekmju novērtējums. Bet zem tā ir atstāta arī neliela vietiņa, kur pedagogs savu vērtējumu vēl var papildināt.»
Vecākiem jāsadarbojas ar pedagogiem
A.Škinča skaidro, ka patlaban bērna zināšanu līmenis netiek salīdzināts ar citu klasesbiedru zināšanām, pedagogi cenšas attīstīt katra skolēna individuālās spējas: «Tāpēc klases audzinātājs vai priekšmetu skolotājs iekārto katram skolēnam savu darba mapīti, kurā apkopoti audzēkņa darbi, to rezultāti un citi sasniegumi. Vecākiem vismaz divas reizes gadā būtu jātiekas individuāli ar klases audzinātāju, lai pārrunātu sava bērna spējas un to attīstību. Ar vecāku sapulcēm vien ir par maz, par sava bērna izglītošanos ir jāinteresējas regulāri.»
