Memoriālā muzeja uzdevums iepazīstināt ar vēsturisku notikumu vai ievērojamu cilvēku vietā vai ēkā, kas saglabāta vai rekonstruēta tāda, kāda tā bijusi ievērojamās norises vai izcilās personības dzīves laikā, nenozīmē tikai dokumentus, priekšmetus…
Memoriālā muzeja uzdevums iepazīstināt ar vēsturisku notikumu vai ievērojamu cilvēku vietā vai ēkā, kas saglabāta vai rekonstruēta tāda, kāda tā bijusi ievērojamās norises vai izcilās personības dzīves laikā, nenozīmē tikai dokumentus, priekšmetus un citas gadu desmitiem nemainīgi eksponētas liecības, ko no laika zoba un nesaudzīgiem apmeklētājiem sargā zinoši un modri muzeju darbinieki. Zīmīgāko atceres dienu starplaikā muzejs neieslīgst ziemas miegam līdzīgā sastingumā.
Snaudā nav iegrimusi arī Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros. Mainās tematiskās ekspozīcijas; plašs ir skolēniem piedāvāto muzejpedagoģisko programmu klāsts.
Rainim veltīto izstādi «Man jātop par prezidentu» 1. decembrī nomainījusi Saulgriežu ekspozīcija, ko veido Ķīpsalas keramiķu, Bulduru Dārzkopības vidusskolas floristu, Ogres un Bulduru kultūras namu tekstilmākslinieku darinājumi.
Dažādām klašu grupām paredzētas atšķirīgas izglītojošās programmas.
Pirmo līdz ceturto klašu skolēniem tās ir latviešu tautas pasakas Raiņa dzejā vai iespēja uzzināt, ko dzejniekam paticis lasīt bērnībā.
Piektklasniekiem piedāvāts ielūkoties literārās pasakas žanrā un noskaidrot, ko nozīmē autobiogrāfisks atmiņu tēlojums.
Obligātās literatūras apgūšanu septītajā klasē atvieglos ieskats «Zelta zirga» un dramatiskās poēmas «Daugava» tapšanā. Raiņa dzejas programmā sev tīkamo varēs mēģināt atrast devītās klases skolēni.
«Folklora Raiņa lugās» – lugu «Krauklītis» un «Pūt, vējiņi» salīdzinājums ar tautas dzejas mantojumu citviet pasaulē – piemērots desmitajā klasē apgūstamajai literatūrai.
Vidusskolēniem paredzētajā ieskatā Raiņa dramaturģijā iekļauta drāmas teorijas pamatprincipu analīze. Īpaša uzmanība pievērsta traģēdijai «Indulis un Ārija», tiek demonstrēti lugas videoieraksti.
Lielāko atsaucību izpelnījusies tēma «Bībeles un Raiņa Jāzeps». Piedāvāts arī Raiņa un viņa tulkoto autoru – Šekspīra, Ibsena un Gētes – daiļrades salīdzinājums.
Populārākā muzejā rādītā videofilma ir Aigara Redoviča režisētās «Nakts domas» – 1987. gadā tapis dokumentāls stāsts par Raiņa atgriešanos dzimtenē divdesmitajos gados.
Bērniem – Rozes Stiebras astoņdesmito gadu sākumā veidotās animācijas filmas «Zelta sietiņš», «Zaķīšu pirtiņa», «Kabata» un «Sprīdītis».
Pieejama arī Rodrigo Rikarda 1985. gada lente «Rainis trimdā». Tāpat – dokumentāli vēstījumi par Lilitu Bērziņu un Eduardu Smiļģi.
Līdz šim neizmantota iespēja ir, izvēloties noteiktu autoru un tēmu, to iepriekš pieteikt un apmeklēt dzejas lasījumu, ko muzeja darbinieki veidojuši atbilstoši grupas vēlmei. Pēc muzejnieku domām, šādu piedāvājumu varētu izmantot, piemēram, literatūras skolotāji.
Muzejs dibināts 1949. gadā. Vasarnīcā Majoros (tagadējā J.Pliekšāna ielā 5/7) Rainis un Aspazija dzīvoja no 1927. gada līdz dzejnieka nāvei 1929. gada 12. septembrī. Par dzejnieku dzīvi un daiļradi stāsta ne tikai saglabātais istabu iekārtojums un bibliotēka, bet arī Rainim un Aspazijai veltītās izstādes. Ekspozīciju «Sidraba šķidrauts», kuras iecere vēl tiek apspriesta, plānots atklāt martā – Aspazijas dzimšanas dienā.
