Latviju pārņēmis Tobago bums. M.Zālīte, U.Marhilēvičs un Dailes teātris radījuši ne tikai spilgtu muzikālu izrādi, kurai pieprasījums pēc biļetēm sniedzas jau vairāku mēnešu garumā, bet arī vispārēju interesi par kādreizējo Kurzemes hercogistes koloniju.
Latviju pārņēmis Tobago bums. Māra Zālīte, Uldis Marhilēvičs un Dailes teātris radījuši ne tikai spilgtu muzikālu izrādi, kurai pieprasījums pēc biļetēm sniedzas jau vairāku mēnešu garumā, bet arī vispārēju interesi par kādreizējo Kurzemes hercogistes koloniju.
Visaktīvāk sarosījušies ventspilnieki. «Ventas Balss» raksta, ka «attālums laikā un telpā nupat šķiet vairāk vai mazāk pārvarēts». Ventspils muzeja direktors Aldis Ābele septembra beigās un oktobra sākumā jau piedalījās 12. pasaules latviešu salidojumā Tobago, vienlaikus tiekoties ar Trinidadas un Tobago Republikas augstākajām amatpersonām. Taču šī Tobago buma īpaša virsotne ir patlaban notiekošā Latvijas prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas un viņas vīra Imanta Freiberga divu nedēļu ilgā Ziemassvētku atvaļinājuma pavadīšana šajā Vidusamerikas salu valstī. Tā ka nebūtu brīnums, ja hercoga Jēkaba kolonijas jaunapgūšanas lietā parādītos ļoti spēcīgi impulsi.
Līdz šim sīkāk bija apspriesta ideja par kopīgiem arheoloģiskajiem izrakumiem Tobago salas Jēkaba fortā, kur atrodas ārzemēs dzīvojošo latviešu 1978. gadā celtais piemineklis kurzemniekiem. Saņemts arī uzaicinājums turpmāk piedalīties pasaules kultūras mantojuma festivālā, kas Tobago tradicionāli notiek katru gadu jūlijā. Ventspilnieki gatavojas nākamvasar atzīmēt Kurzemes un Zemgales hercogistes 440. pastāvēšanas gadadienu un cer, ka šajos svētkos dziedās un dejos arī ugunīgās Tobago salas meitenes.
Uz ko lai cer jelgavnieki? Savā rezidencē Jelgavā muzeja zālē domīgs sēž pats hercogs Jēkabs. Vai tādi svētki nevarētu notikt hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, paša hercoga vārdā nosauktajā laukumā? Bet nu Ventspils Jelgavai «izgriezusi pogas», Tobago «niša» jau aizņemta…
Varbūt tomēr nav par vēlu? Dzejnieks un publicists Andris Bergmanis «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» ar smaidu rakstīja, ka Mārai Zālītei nu steigšus vajadzētu sacerēt jaunu lugu par otru hercoga Jēkaba koloniju Gambiju, citādi gambieši gan uz dramaturģi, gan uz bijušās hercogistes tagadējiem valdniekiem varētu turēt ļaunu prātu par senās vēsturiskās atkarības noklusēšanu. Toreiz Kurzemes un Zemgales hercogs Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā no vietējiem cilšu valdniekiem nopircis Andreja salu un vairākus nelielus novadus upes krastos. Latviešu konversācijas vārdnīcas 1. sējumā rakstīts: «Šī kolonija deva Kurzemei lielus ienākumus, jo Gambijas augšdaļā atradās zelts un piekrastē dzīvoja pērlenes; bez tam no apkārtējām ciltīm hercogs ieguva vērtīgo indigo, kafiju, ziloņa kaulu, melnkoku, vaskus, ādas un virces, apmainot tās pret sāli, dzelzi un Kurzemes degvīnu.» Ja mēs tā drusku pacenstos, aizklapētu ciet visas «točkas» un apturētu «spirķika» tirgošanu Jelgavas tirgū, varētu droši apgādāt nelielo Gambijas Republiku (ap 350 000 iedzīvotāju) ar mūsu šņabi. Lai veči dzer un priecājas, bet nēģeru meitenes lai brauc pie mums ciemos! Uz svētkiem jau paspēs, nav nemaz tik tālu. Lai turpinātu uzturēt sakarus ar bijušo koloniju, populārais latviešu civilās aviācijas lidotājs Herberts Cukurs 1933. gadā savā lidmašīnā nolaidās pie Gambijas grīvas! Viņa fotouzņēmumi (iedzīvotāji sadzīvē, darbā; hercoga Jēkaba forts Andreja salā) redzami Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējumā.
Pašā Jelgavā pirmskara gados Lielās ielas sākumā bija Atkašūna kunga konditoreja «Gambija». Tur varēja dabūt visgaršīgākās kūkas, bet blakus zālē zem gleznotām palmām varēja iemalkot garšīgu kafiju. Teica, ka esot vesta no Gambijas…
Tā ka sakari tikai nesen satrūkuši. Tie jāatjauno. Domes vīri, gudrojiet uz rīkojieties! Nav jāskrien ne uz Ķīnu, ne uz Japānu, jāaizsūta tik fakss uz Bandžulu Gambijā. Hercoga Jēkaba hercogistes galvaspilsēta kaunā nedrīkst palikt!
