Ziemassvētku tuvošanos izjūt vai ikviens kaut vai tāpēc, ka veikalu plaukti kļūst pārpilni ar izgreznojumiem, daudzas preces – teju vai uz pusi lētākas, bet lielus un mazus pircējus sāk vienot dāvanu pirkšanas drudzis.
Ziemassvētku tuvošanos izjūt vai ikviens kaut vai tāpēc, ka veikalu plaukti kļūst pārpilni ar izgreznojumiem, daudzas preces – teju vai uz pusi lētākas, bet lielus un mazus pircējus sāk vienot dāvanu pirkšanas drudzis.
Kad arī es biju sapirkusi dāvanas, nolēmu doties pastaigā pa Jelgavu cerībā rast pavisam īstu Ziemassvētku noskaņu, jo no pirkumiem vien man tāda neradās. Gāju un domāju par to, cik ļoti liela nozīme svētku sajūtas radīšanā ir iestādēm un uzņēmumiem, kas ar ēkas fasādes izrotāšanu sniedz (vai nesniedz) estētisku baudījumu.
Te nu jāteic, ka kopaina man nešķita iepriecinoša. Daudzu veikalu vienīgais rotājums ir visai triviāla paskata košu spuldzīšu virtene, kas acīmredzot ir nezūdoša estētiska vērtība.
Atceros to vēl no bērnudārza laikiem, kad katru decembra nogali tādas lampiņas karājās zem Ļeņina ģīmetnes. Tomēr komplektā ar egles zaru šāds spožs virknējums manā bērna dvēselē allaž uzjundīja svētku izjūtu. Taču laiks ir nepielūdzams, un līdz ar bērnību zūd arī spēja priecāties par lietām, kas izceļas ar izdomas trūkumu.
Gāju tālāk. Tomēr ir! Skatam pavērās augsta, gaumīgi izrotāta egle, ap kuru rotaļājās bērni. Starp citu, dažādās valodās runājoši. Kaut kas šajā ainā mani tik ļoti aizkustināja, ka pieķēru sevi plati smaidām.
Stāvēju un raudzījos notiekošajā, un pēkšņi mani pārņēma varbūt gadu neizjusts (iespējams, no pērnajiem Ziemassvētkiem?) siltums, ko sliecos dēvēt par svētku noskaņu. Pēc visa spriežot, ko līdzīgu juta arī bērni.
Mirklī, kad sirds bija ieguvusi meklēto, notika krasas pārmaiņas un pilsētu redzēju pavisam citādu; gandrīz viss, kas bija izrotāts, šķita skaists, tostarp pat pirmīt nopeltās spuldzīšu virtenes.
Kad grasījos beigt savu pastaigu, uzmetu acis garāmgājējiem. Vai arī viņos ir svētku izjūta, kas līdzinātos manai nupat sastaptajai noskaņai? Skatījos – ir! Redzēju steidzīgus, bet smaidošus cilvēkus ar iepirkumu maisiem rokās, no kuriem spraucās ārā dāvanu ietinamais papīrs, manīju pusaudžus ar rūķu cepurēm galvās, meitenes ar mirgojošiem auskariem, bet galvenais – sejās mirdzēja maza gaismiņa, kurai Ziemassvētku laikā piemīt īpaša spēja sasildīt.
