Pēc aptuveniem datiem, Latvijā patlaban vēl darbu turpina 90 paju sabiedrības un SIA.
Pēc aptuveniem datiem, Latvijā patlaban vēl darbu turpina 90 paju sabiedrības un SIA. Uz bijušo lielsaimniecību bāzes izveidojušās 270 dažādu novirzienu lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības. Gandrīz pusi no pārstrādei iepirktā piena piegādā statūtsabiedrības un valsts saimniecības. Liels īpatsvars tām ir cukurbiešu, dārzeņu, kā arī olu un putnu gaļas ražošana, tajās atrodas arī lielākā daļa šķirnes dzīvnieku, te tiek veikts kvalitatīvs selekcijas un cilts darbs.
Lielražotāju saimniecības savos pagastos iedzīvotājus nodrošina ar darbu, sniedz agroservisa pakalpojumus sīkražotājiem, piedalās lauku infrastruktūras objektu uzturēšanā un atsevišķu sociālo jautājumu risināšanā.
Diemžēl daudzos gadījumos likumi un valsts ekonomiskā politika nav labvēlīgi lauksaimniecībai. Nesamērīgi aug resursu cenas, ieņēmumi par realizēto produkciju nesedz izdevumus un nodokļu maksājumus.
Pagājušajā gadā ar mērķi koordinēt statūtsabiedrību darbību savu interešu aizstāvībai un pārstāvēšanai valsts varas institūcijās tika nodibināta Lauksaimniecības staūtsabiedrību asociācija (LSA). Pašlaik tajā ir 58 paju sabiedrības, SIA, valsts saimniecības un kooperatīvās sabiedrības no 20 rajoniem. Tajās vairāk nekā 90 tūkstošus hektāru zemes apsaimnieko 9000 strādātāju. Jelgavas rajonu asociācijā pārstāv paju sabiedrības «Lielvircava» un «Sesava», kā arī kooperatīvā sabiedrība «Mierlauki».
Ko LSA gada laikā ir paguvusi?
Ir iesniegti labojumi 10 ar lauksaimniecību saistītiem likumiem, izstrādāts likumprojekts «Par lauksaimniecības pašpārvaldi». Likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» ir iestrādāta norma, kas nosaka ar šo nodokli neaplikt lauksaimniecības sabiedrību pakalpojumus šo sabiedrību līdzīpašniekiem. Vienkāršota ir statūtsabiedrību pamatdokumentu grozījumu iesniegšanas kārtība Uzņēmumu reģistrā.
LSA valde atkārtoti ir izskatījusi jautājumus par valsts subsīdiju sadali, resursu cenu un lauksaimniecības produkcijas cenu paritātes nodrošināšanu. Diemžēl būtiskas izmaiņas šajās lietās nav izdevies panākt.
Katrai statūtsabiedrībai ir jāizanalizē iekšējās rezerves, jāmeklē iespējas samazināt resursu un darba patēriņu, un šajā ziņā nebūtu jākaunas no pieredzes apmaiņas. Jūnijā, piemēram, grupa LSA dalīborganizāciju vadītāju un speciālistu apmeklēja Čehiju, novembrī piedalījās seminārā Anglijā. Notika visu triju Baltijas valstu lauksaimniecības uzņēmumu pašpārvaldes organizāciju un saimniecību pārstāvju tikšanās. Mēs bijām tādā kā jaunākā brāļa lomā, jo analogas organizācijas Lietuvā un Igaunijā darbojas jau kopš 1992. gada.
Pirmais LSA darba gads liecina, ka ar mums jau rēķinās Saeimā, Zemkopības ministrijā un citās valsts iestādēs. Mūsu paveiktais iespaido ne tikai LSA dalīborganizācijas, bet visas saimniecības kopumā. Lai ietekme vēl palielinātos, aicinām LSA iekļauties arī atlikušās paju sabiedrības, valsts saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un SIA.
