Nobeigums, sākums 24. novembra «Ziņās». Ne jau katram pietiks ar vidusmēra auto, lai pārvietotos starp diviem punktiem un apmierinātu sīkas, praktiskas vajadzības.
(Nobeigums, sākums 24. novembra «Ziņās»)
Ne jau katram pietiks ar vidusmēra auto, lai pārvietotos starp diviem punktiem un apmierinātu sīkas, praktiskas vajadzības. Kā zināms, daļai autobraucēju nepieciešama tā īpašā izjūta un komforts, ko dod vidēji lielās un lielās klases automobiļi. Līdzās lieliskajām gaitas īpašībām jāpiemin arī drošības faktors. «Audi» tiek vērtēts pietiekami augstu arī šajā ziņā, un firmai limuzīna vārda cienīgu mašīnu ražošanā jau ir uzkrāta zināma pieredze.
«Audi 100»
Vispirms jāpiemin astoņdesmito gadu sākumā aizsāktā «cigāru» un «avantu» epopeja, kas uzlabotā kvalitātē turpinājās arī deviņdesmitajos. Šie modeļi Latvijā ir pietiekami labi pazīstami ar 1,8; 2,0; 2,2; 2,3 litru benzīnmotoriem, kā arī ar divlitru dīzeļdzinējiem un divarpus litru «turbodīzeļiem». Ārkārtīgi reti sastopami ir arī «cigāri» ar 1,6 litru dzinēju.
1990. gadā «cigāriem» tika veikti minimāli dizaina uzlabojumi, savukārt gadu vēlāk tirgū parādījās pilnīgi jauns modelis – «Audi 100 C4», kas bija ievērojams ne vien ar jauno vizuālo veidolu, bet arī ar tolaik jaunajiem 2,6 un 2,8 V veida benzīnmotoriem un 2,4 litru dīzelīti. Informācija tiem, kurus šajā kontekstā māc skepse par šķietami ārprātīgu degvielas patēriņu, – ar 2,8 litru dzinēju aprīkots «Audi 100 C4» universāls («avants»), vedot ap 300 kg smagu kravu, uz šosejas tērē ap desmit litru benzīna uz simts kilometriem, taču, ja tiek ievērots nosacījums, ka tas pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu. Jāpiekrīt gan arī tiem, kas uzskata, ka ar šādu automobili iekļauties miegainajos deviņdesmit kilometros stundā nav tas vieglākais un patīkamākais.
Braucot jaunā dizaina «Audi 100», nav viegli izdomāt, ko vēl šajā auto varētu vēlēties, jo, ja vien tie ir puslīdz labi aprīkoti (lielākoties tā arī ir), neskaitot samērā augsto cenu, atrast, kur piesieties, nemaz nav tik viegli, ja vien iepriekšējais auto saimnieks ir bijis pietiekami rūpīgs un nav izsmēlis visus resursus. Acīmredzamākais trūkums ir «Audi» gandrīz vai «tradicionāls» – sedaniem pretēji «avantiem» nav paredzēts transformēt pakaļējos sēdekļus, līdz ar to jāsamierinās ar pieejamo bagāžas telpu, par kuras ietilpību būtu muļķīgi žēloties.
Runājot par iespējamiem tehniskiem defektiem, problēmas var sagādāt bremžu sistēma, stūres pastiprinātājs un centrālais stūres stienis. Retāk defekti gadās ar ātrumkārbām. Uzmanību tiem, kas ir kombinācijas «cigārs» plus automātiskā pārnesumkārba piekritēji, – nevērīgas ekspluatācijas rezultātā (piemēram, aukstā laikā mašīnu pietiekami neuzsildot) var tikt sabojāts reduktora gultnis, un savlaicīga šā defekta nenovēršana var beigties ar «automāta» nomaiņu….
Par cenām. Firmā «Andrea» «Autoparks» noskaidroja, ja vēlmes apmierina 1990. gada «cigārs», uz autoplaci var doties jau ar 2500 ASV dolāriem kabatā, savukārt labā kārtībā esoša nākamās paaudzes «Audi 100 C4» «sākumcena» ir četri tūkstoši dolāru.
«Audi Coupe»
Dzinēju palete – 1,8; 2,0; 2,3; 2,6; 2,8
Līdztekus «standarta» modeļiem pieejami arī «Audi» uzlabotie luksusa modeļi «Audi 90» un «Audi 200», taču, ņemot vērā to mazskaitlīgumu, šoreiz par mazliet biežāk sastopamo, taču ne mazāk kolorīto «Coupe».
Jau kopš pirmsākumiem kupeju modeļiem novērota piekrišana gados jaunu braucēju vidū. Vecās «Coupe» braucējiem bieži mēdza radīt tādu kā saspiestības izjūtu, bet jaunajās, no 1988. gada ražotajās šis trūkums ir novērsts ar uzviju. «Coupe» ir ideāli piemērots sportiskai braukšanai, un lielākoties šos modeļus izvēlas asu izjūtu, vienkārša braukšanas prieka un piedāvāto «ekstru» (pieejami arī «pliki» modeļi) baudīšanai, nevis praktiskiem mērķiem. Motori ir pietiekami dinamiski, auto uz ceļa turas stabili, un pārējais jau ir meistarības jautājums.
Pirms iegādāties «Coupe», īpaši rūpīgi jāapsver finansiālais faktors. Vispirms jau jāņem vērā, ka šo modeļu cena auto tirgū joprojām turas ļoti augstu, un pat pirms 1990. gada ražoto automobiļu cena nemēdz būt zemāka par 4000 ASV dolāriem. Šajā kontekstā ekspluatācijas izmaksas jau ir sekundārs lielums. Atkarībā no vēlmēm, kas attiecas uz benzīntanku apmeklējumu biežumu, var izvēlēties priekšpiedziņas vai pilnpiedziņas versiju, pēdējā gadījumā rēķinoties ar palielinātu degvielas tēriņu un nelielas instruktāžas nepieciešamību braukšanā ziemas apstākļos. Tomēr jāpatur prātā, ka degvielas patēriņu galvenokārt noteiks braukšanas stils. Pozitīvi, ka vajadzības gadījumā daudzus motora agregātus var piemērot no «Audi 80», bet jāņem vērā, ka, piemēram, priekšējā stikla vai durvju iegāde var būt finansiāli nepatīkams pasākums.
V veida dzinēji «Coupe» palielina jaudu, taču gaitu padara mazliet smagnējāku, tāpēc par optimālāko izvēli varētu uzskatīt 2,3 litru versiju, savukārt no ritošās daļas vislielākā uzmanība jāvelta priekšējiem sailentblokiem, kas vietējos ceļos ir mazizturīgi. Tomēr, kopumā ņemot, šie kupeju modeļi ir ievērojami izturīgāki par vēlāk izlaistajiem «S2» (cena – no 7000 ASV dolāriem), kuru ritošajā daļā dominē alumīnija un citu vieglmetālu sakausējumi. Tie auto padara vieglāku, taču diemžēl šāda ritošā daļa Latvijas apstākļiem ir krietni nepiemērotāka.
