Vijolnieks Raimonds Ozols savā pirmajā soloierakstā demonstrē instrumenta skanējuma plašās iespējas žanriski atšķirīgu klasiskās mūzikas autoru sacerējumu interpretācijās.
Vijolnieks Raimonds Ozols savā pirmajā soloierakstā demonstrē instrumenta skanējuma plašās iespējas žanriski atšķirīgu klasiskās mūzikas autoru sacerējumu interpretācijās.
Vairāk nekā puse no albumā iekļautajiem skaņdarbiem ir operu fragmenti: prelūdija no Dž.Verdi «Traviatas», R.Vāgnera «Rienzi» un D.Rosīni «Vilhelma Tella» uvertīras, intermeco no P.Maskāni operas «Zemnieka gods» un versija par Dalilas āriju no I.Sen – Sansa operas «Samsons un Dalila».
Ar H.Stengrēvica aranžēto «Traviatas» priekšspēli albums sākas, un, lai gan turpmāk mainās mūzikas temps un noskaņa, pirmajā mirklī radušies iespaidi (ar retiem izņēmumiem) izrādās noturīgi, klausoties daudzus skaņdarbus.
Vienīgā visā albumā nemainīgā vērtība ir R.Ozola vijoles skanējums. «Rienzi» uvertīrā tas ir gan toņkārtās ekspresīvi lēkājošs, gan lēni, gari stieptās notīs piebalsojošs. Ir arī rokmūziķa cienīga elektriska solomeditācija «Vilhelma Tella» ievadā un nepārprotams džeziskums noslēdzošajā M.Vorlopa «Swing Concerto». Pēdējais kā U.Prauliņa mēģinājums elektroniskiem līdzekļiem tuvoties autentiskajam (komponista iecerētajam) skanējumam uzlūkojams par veiksmi arī aranžējuma ziņā. Albumā šādi brīži ir reti. Lielākoties tajā valda abu pārējo aranžētāju H.Stengrēvica un R.Macata vēlme «popularizēt» klasiskās mūzikas cienītājiem labi pazīstamas kompozīcijas, izmantojot, piemēram, sintētiskus ritmus, kas šķiet kā no Kaspara Dimitera «čimčidrilkas» ņemti un albuma gaitā te pierimst, te, gluži otrādi, pārtop par ko līdzīgu E.Berlioza «Fantastiskās simfonijas» 4. daļas «hip – hop remiksa» mēģinājumam…
R.Ozols dzimis 1964. gadā. No 1992. gada ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) 1. vijoļu grupas mūziķis, kopš 1996. gada – šīs grupas koncertmeistars. Mūzikas akadēmiju beidzis 1993. gadā. Aizpagājušogad nominēts par LNSO labāko koncertmeistaru un solistu.
