Par tehniski spožo «Harija Potera» kinovariantu īpašs prieks grāmatas autorei.
Par tehniski spožo «Harija Potera» kinovariantu īpašs prieks grāmatas autorei.
Ja «Harija Potera» seansā pieķerat sevi veramies pulkstenī, vienlīdz jūs garlaikos arī grāmata. Ja filmas laiks turpretī šķiet aizraujoši pavadīts, ļoti liela ir varbūtība, ka jūsos mīt neatklāts poteromāns. To viegli pārbaudīt, iepazīstoties ar grāmatu, kurā Džoana Ketlina Roulinga apraksta jaunā burvja pirmā gada mācības Cūkkārpas skolā un kuras notikumi tieši atspoguļoti filmā «Harijs Poters un Filozofu akmens». Varbūt arī jūs būtu bijis to lielo un mazo skatītāju pulkā, kuru apgalvojumi izgaisināja filmas veidotāju sākotnējās bažas par lentes pārliecīgo garumu. Daudzi grāmatas pazinēji, noskatījušies «Hariju Poteru» īpašos seansos vēl pirms oficiālās pirmizrādes, atzina, ka nudien nejustos apbēdināti, ja divarpus stundu garā filma būtu bijusi garāka vismaz par dažām epizodēm – protams, tādām, kas ļautu vēlreiz izdzīvot grāmatas lappusēs aprakstītos notikumus.
Pēc filmas noskatīšanās «Filozofu akmens» un tā turpinājuma autore Dž.Roulinga savas izjūtas raksturoja kā «bezgalīgu atvieglojumu» un apmierinātību ar to, ka režisors Kriss Kolumbuss un producents Deivids Heimens rīkojušies saskaņā ar solījumiem izraudzīties britu aktierus un cieši turēties pie grāmatas sižeta. Filmēšana arī notikusi Apvienotajā Karalistē. Neskaitot lentes sākumā pavīdošos Londonas skatus, burvju skola un tās iemītnieku izdarības filmētas pilī, kuru kompānija «Warner Bros» atradusi un par 125 miljoniem dolāru noīrējusi Hertfordšīras laukos. Vēl drošāks «ieguldījums» kinosabiedrības jaunajā projektā bijis pats režisors. Kurš gan vēl labāk kā cilvēks ar pieredzi ģimenes filmu grāvēju «Mūžīgā aukle» un «Viens pats mājās» veidošanā spētu režisēt līdzīga žanra un vēriena pasakas ekranizāciju? Kolumbusa komerciālajiem instinktiem šoreiz gan bija jāsadzīvo ar pacietību ieklausīties grāmatas autores norādījumos. Konsultantes statuss ļāva Dž.Roulingai, pašas vārdiem, daudzviet īstenot tādu lomu sadalījumu, par kādu rakstniece ilgi sapņojusi. Viena no galvenajām Dž.Roulingas vēlmēm, kas piepildījās, bija redzēt aktieri Robiju Koltreinu Rubiusa Hagrida lomā. Rubiuss Hagrids ir Cūkkārpas uzraugs, kas Hariju pēc vecāku nāves nogādā tēvoča ģimenē un, zēnam kļūstot vienpadsmit gadu vecam, atgriežas, lai sagatavotu viņu ceļam uz burvju skolu. Koltreina aktierdarbs ir viens no izteiksmīgākajiem; viņa varonis – labsirdīgais un pļāpīgais milzis – arī neapšaubāmi bērnu īpaši iemīļots. Preses konferencē, kas par godu pirmizrādei notika Nībvortas pilī – Cūkkārpas skolas lielajā zālē – Koltreins atklāja, ka lomas tapšanā daudz apspriedies ar rakstnieci, stundām ilgi runājot pa telefonu. «Iedomājies Elles Eņģeli, kas, nokāpis no sava hārlija deividsona, ieiet krogā, un pūlis pašķiras – gluži kā Sarkanā jūra Bībeles stāstā. Tad viņš paņem tasi tējas un sāk pļāpāt par dārzkopību,» Koltreinam par Hagrida tēlu esot teikusi Roulinga. Vēl atmiņā paliekošs ir Alana Rikmena spēlētais noslēpumainais Profesors Sneips, kura pievēršanās Tumšajām mākslām Harijam un draugiem par viņu radījusi maldīgu priekšstatu. Spilgtākās bērnu lomas – pārcentīgās skolnieces Hermiones Greindžeras – atveidotājai Emmai Vatsonei visvairāk savā varonē patikusi vīzdegunība un paštaisnums, ko vienpadsmitgadīgā aktrise arī centusies tēlot kā Hermiones galvenās rakstura īpašības. Starp citu, Emma neatzīst ne horoskopus, ne citu māņticību. Pats Harijs Poters – Daniels Redklifs – lomu ne izgāž, ne dara brīnumus aktiermākslā. Pieredze skarbos apstākļos auguša bērna lomā viņam ir – acīmredzot Deivida Koperfīlda tēlojumā «BBC» filmā K.Kolumbuss saskatījis ko tādu, kas licis ne tikai izvēlēties Redklifu no tūkstošiem citu pretendentu vidus, bet arī pierunāt kinoindustrijā pieredzējušos zēna vecākus, kas sākumā nemaz nav bijuši pārliecināti, vai divpadsmit gadu vecums ir piemērots galvenajai lomai lielbudžeta filmā. Lieki teikt, ka ne brīdi par to nav šaubījies pats Daniels, kas, sēdēdams vannā, izdzirdējis tēva vēsti par nokārtotajām juridiskajām formalitātēm un acumirklī izplūdis prieka asarās.
Šogad uz ekrāniem iznākusi vēl viena filma ar D.Redklifa piedalīšanos – Džona Būrmena režisētais «Panamas drēbnieks» (pēc Džona le Kera tāda paša nosaukuma spiegu romāna). Džefrija Raša atveidotais galvenais varonis Harijs Pendels ir galantērijas preču tirgotājs, un viņa klienti ir gan Valsts prezidents, gan šajā Latīņamerikas valstī dislocētā amerikāņu karaspēka virsnieki. Ir 1999. gads, līdz paredzamajai Panamas kanāla zonas nodošanai vietējās varas jurisdikcijā atlikuši daži mēneši… D.Redklifs filmā tēlo zēnu vārdā Marks.
«Harija Potera» iespaidīgo vizuālo ietērpu veidojusi vesela britu – amerikāņu datorgrafiķu un citu speciālistu brigāde. Viens no viņiem Roberts Legato savulaik gādājis par īpašajiem efektiem arī Džeimsa Kamerona «Titānikā». Bet Niks Dadmens, kas «Harija Potera» uzņemšanas laukumā pārraudzījis grimēšanas procedūras, piedalījies tādās jaunāko tehnoloģiju demonstrācijās kā «Mūmija atgriežas» (2001. gadā) un «Piektais elements» (1997. gadā). Atšķirībā no tām specefektu pārpilnība «Harijā Poterā» nenomāc, jo to izrādīšanā nav nekā pašmērķīga, iecere bijusi likt tiem organiski iekļauties vispārpieņemtajos priekšstatos par pasaku filmu labākajām tradīcijām. Un, jāatzīst, tas izdevies.
Ja filmas veidotāju uzdevums bijis tehniski nevainojami atveidot grāmatā aprakstītos notikumus, viņi to godam izpildījuši, un viedokļu un iespaidu dažādība, kāda iespējama pēc katra kinoapmeklējuma, šoreiz attiecas nevis uz filmu, bet uz Dž.Roulingas sacerējumu: katrs var izvēlēties – lasīt pārējās nodaļas, kuras laika ierobežojuma dēļ ekranizētajā pārstāstā nav iekļautas, vai ne.
Tuvākajā laikā būs ar ko salīdzināt. Runa nav tikai par Dž.Roulingas varoņa piedzīvojumu turpinājumiem (līdz 2004. gadam tādu paredzēts vismaz pāris). Drīzumā arī Latvijā sola ierasties «fantāzijas» žanra klasiķa Džona Ronalda Rūela Tolkīna radītais un «New Line Cinema» uzņemtais «Gredzenu pavēlnieks».
***
Zigrīda Feldmane:
Filma «Harijs Poters» ir uzņemta ar lielu mīlestību un azartu – to nevar nejust. Katra burvestība un pārvērtība sniedz mazajam skatītājam kādu dzīves gudrību un māca izvērtēt, kas ir labs un kas – slikts. Gribētu ieteikt noskatīties bērniem kopā ar vecākiem. Filma ir tā vērta, lai pēc tam to kopīgi pārrunātu.
Ingus Vidiņš:
Pasaka, kas uzņemta patiesi nevainojami, – tas attiecas gan uz aktieru izvēli, gan uz specefektiem. Tādēļ «Hariju Poteru» interesanti skatīties var būt arī pieaugušajiem, kaut scenārijs īpaši piemērots tieši bērnu filmai. Sižets nav spraigs, taču vietām ir dinamiski pavērsieni. Bērniem filma iesakāma noteikti. Īsi sakot – meistarīgi un iespaidīgi! Nav jābrīnās par pilnajām zālēm!
Ilze Oša:
Māmiņas, iesakiet saviem bērniem noskatīties šo filmu! Harijs Poters uz ekrāna ir tikpat labs kā grāmatā. Piepildījusies rakstnieces vēlme filmā saglabāt grāmatā uzburto pasauli.
