Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajā iestādē Mātera ielas namā jau piekto gadu decembrī tiek ievesta varen diža egle, kas stiepjas līdz pat ēkas ceturtajam stāvam.
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajā iestādē Mātera ielas namā jau piekto gadu decembrī tiek ievesta varen diža egle, kas stiepjas līdz pat ēkas ceturtajam stāvam. Tā nebūt nav joka lieta – pa durvīm ievilkt astoņus metrus garu egli, kas pēc tam vēl jāiestutē tai paredzētajā laukumiņā. Lietvedības un nodrošinājumu daļas priekšnieks Leonīds Koindži-Ogli stāsta, ka veiksmīgi šo atbildīgo darbu ļauj paveikt piecos gados krātā pieredze: «Mēs, tāpat kā pilsētas lielie vīri, vispirms braucam egli noskatīt – šoreiz to atradām LLU mežsaimniecībā. Tad egle tika atvesta un vīri, kopīgiem spēkiem velkot un stumjot, zaļo skaistuli «ieriktēja» tai paredzētajā vietā. Šogad vienubrīd jau gatavojāmies atteikties no tradīcijas un dižajai eglei meklēt kādu alternatīvu. Tomēr sapratām, ka mūsu darbinieki un bērni ir tik ļoti pieraduši pie līdzšinējās kārtības, ka nevar vien sagaidīt, kad ieraudzīs lielo Ziemassvētku skaistuli mūsu ēkā.»
Parasti eglīšu rotāšana ir sieviešu prieks un rūpes, bet VID Zemgales reģionālajā iestādē to dara vīrieši. Protams, ka bez dāmu ziņas jau nekas nenotiek – viņas stāv un vēro, vai kungiem darbs padodas labi, un iebilst, ja kaut ko grib redzēt citādi.»
Eglīšu mantiņas netiek pirktas katru gadu no jauna – tās saglabā no iepriekšējiem svētkiem. Arī vēl viens neatņems egles rotāšanas rīks – «makšķere» – rūpīgi tiek glabāts no ziemas uz ziemu. Leonīds skaidro, ka ar to mantiņas tiek iekārtas eglē un vēlāk arī noņemtas. Šogad egle tika atvesta jau 13. decembrī, bet to paredzēts novākt pēc Zvaigznes dienas – kā jau parasts.
