Nereti pasauli ar ticamiem un mazāk ticamiem pareģojumiem mēdz pārsteigt astrologi.
Nereti pasauli ar ticamiem un mazāk ticamiem pareģojumiem mēdz pārsteigt astrologi. Ar viņiem gan visos laikos konkurēt centušies arī ar iedzimtām nākotnes vīziju saskatīšanas spējām apveltīti pravieši, tomēr šķiet, ka pēdējos padsmit gadus lielāku piekrišanu guvuši tieši zvaigžņu pazinēji, kas jau tālā pagātnē bieži pamanījušies savlaicīgi saskatīt kārtējā valdnieka krišanu.
Mūžam aktuālo apgalvojumu, ka pagātne atkārtojas, apstiprinājusi arī jaunāko laiku Latvijas vēsture. Kad padomijas priekškaru pa pusei sagrāvušie letiņi vēl tikko spēja saostīt brīvības gaisu, bet pati valsts, turoties uz tobrīd gauži ļodzīgām politiskajām un ekonomiskajām sastatnēm, «uz papīra» nupat kā bija sevi pasludinājusi par brīvu no lielā lāča ķetnām, kontinenta mērogā pazīstami astrologi paredzēja – pilnīgu brīvību Latvija piedzīvos gadā, kas lasāms «no abiem galiem» vienādi, bet nākotnē par prezidenti kļūs sieviete. Viņiem izrādījās taisnība – 1991. gadā, izgāžoties komunistu pučam, Latvija, izmantojot situāciju, kļuva par brīvu valsti. Vēlākie pravietojumi solīja labklājības augšupeju un lejupslīdi, un tos vismaz daļēji var uzskatīt par piepildītiem.
2000. gads tika solīts kā karu, katastrofu, lielapjoma ugunsgrēku un pasaules gala gads, taču, paldies Dievam, šīs nelaimes gāja secen, un, ja vien par katastrofu neuzskata aritmētisku «pārpratumu» par pāragru jaunā gadsimta sākumu, atskaitot lokāla mēroga nebūšanas, citu pasaulīgu un nevēlamu notikumu nebija. Varbūt tā bija kāda pravieša kļūda, un traģēdijas, kam, iespējams, vajadzēja notikt divtūkstošajā, visvarenie spēki pārcēla uz…
Taču par jaunā gada nezināmajām peripetijām aizdomāties kārtējo reizi liek jau pirms krietna laika presē publicētais Eiropā zināma astrologa «zvaigznēs lasītais» – nākamais gads, kas arī lasāms no abām pusēm vienādi, Latvijas nebūs mazāk nozīmīgs kā 1991., un tiem, kas toreiz palaida garām «savu iespēju», tagad būs izdevība to izmantot. Vai tas nozīmētu, ka «no nulles» sāksies jau desmit gadu ilgstošās reformas, privatizācija un visas reiz pārdzīvotās jukas?
Tomēr nav grūti iedomāties, ka būtisks faktors gada «nozīmīgumam» būs oktobrī gaidāmā biļetenu izvēle vietējā politikas laukā. Paturot prātā visu iepriekš minēto, neviļus jāpieņem, ka tieši te slēpjas tas asmens, uz kura prasmīgi jābalansē, lai nenokristu. Taču, ja zūd līdzsvars, jāpamanās piezemēties pareizajā pusē.
