Pašlaik Latvijā galvenais saimniekošanas veids ir nelielas zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības, šāds secinājums izdarīts Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā lauksaimniecības skaitīšanā.
Pašlaik Latvijā galvenais saimniekošanas veids ir nelielas zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības, šāds secinājums izdarīts Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā lauksaimniecības skaitīšanā.
Jau vēstīts, ka no pagājušā gada 1. jūnija līdz 5. jūlijam Centrālā statistikas pārvalde visā Latvijā veica lauksaimniecības skaitīšanu, lai par katru lauku saimniecību iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju, kas vajadzīga gan pašiem, gan starptautiskiem lietotājiem.
Lauksaimniecības skaitīšanā iegūtās ziņas dos iespēju nodrošināt ES likumdošanas prasību izpildi lauksaimniecībā. Skaitīšanas laikā tika apmeklēts 194,1 tūkstotis lauku saimniecību, kas ir 96 procenti no sarakstos iekļautajām saimniecībām, kuru īpašumā vai lietošanā bija viens hektārs un vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes, vai arī kuras pēdējā kalendārā gada laikā bija saražojušas pārdošanai lauksaimniecības produkciju 1000 un vairāk latu vērtībā. Jelgavas rajonā 88 skaitītāji apmeklējuši 99,3 procentus no visām saimniecībām un katrā no tām uzdots 331 jautājums par infrastruktūru, zemes izmantošanu, sējplatībām, būvēm, tehniku, mājlopu un mājputnu skaitu, saimniecībā nodarbinātajiem un vēl citu, «Ziņām» stāstīja Centrālās statistikas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Ināra Aināre.
Skaitīšanas laikā vienas lauku saimniecības rīcībā vidēji bija 13 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā iedzīvotāju saimniecībās – 11 hektāru.
1600 valsts un pašvaldību institūciju saimniecības un statūtsabiedrības apsaimniekoja 269 tūkstošus hektāru, kas ir 12 procentu no kopējās lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu un saimniecību rīcībā nodotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šo saimniecību vidējais lielums bija 169 hektāri lauksaimniecības zemju.
68 procenti apmeklē lauku saimniecību produkciju neražo pārdošanai. 16,8 tūkstoši lauku saimniecību (9,4 procenti no kopējā lauku saimniecību skaita) pārdod vairāk nekā pusi no saražotās lauksaimniecības produkcijas, no tām 1,2 tūkstoši (0,6 procenti no kopskaita) pārdod visu.
Kaut gan kopš zemes reformas sākuma pagājis gandrīz 10 gadu, vēl daudzi zemes saņēmēji nav noformējuši atgūtās zemes īpašumā. To apsaimniekotāji pagaidām izmanto zemes lietošanas tiesības, un viņu īpašumā atradās 57 procenti lauku saimniecību rīcībā esošās zemes, 34 procenti bija tikai lietošanā, deviņi procenti – nomāta.
Pēc īpašnieku statusa lauku zemes apsaimniekotāji sadalās šādi: fiziskas personas kā vienīgie īpašnieki – 96,4 procenti no kopējā skaita, vairākas fiziskas personas kā līdzīpašnieki kopējā saimniecībā – 2,4 procenti, juridiskas personas – 1,2 procenti no kopskaita.
Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti parāda, ka lauku saimniecības galvenokārt vada īpašnieki bez speciālas izglītības; 74,2 procentiem apmeklē nebija speciālas lauksaimnieciskās izglītības, bet bija praktiskā pieredze lauku darbos; 7,4 procenti bija izgājuši pamatapmācību lauksaimniecībā; 14,6 procenti bija ar profesionālo izglītību lauksaimniecībā un tikai 3,8 procenti – ar augstāko lauksaimniecisko izglītību.
Lauku saimniecībās kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 2267,9 tūkstoši hektāru jeb 92 procenti no visas lauksaimniecības un mežsaimniecības mērķiem piešķirtās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.
Lauksaimniecības skaitīšana apliecināja, ka laukos lielas zemes platības, ko atguva bijušie īpašnieki vai to mantinieki, lauksaimniecībā netiek izmantotas. Kopumā skaitītāji uzrāda, ka lauksaimniecībā netiek izmantots 468,1 tūkstotis hektāru jeb 20,6 procenti no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Saimniecībām, kuru īpašnieki un lietotāji nebija sastopami un zemes netika izmantotas, lauksaimniecības skaitīšanas veidlapas tika aizpildītas uz vietas pēc pagastā esošajiem datiem. 512 gadījumos lauku saimniecību apsaimniekotāji atteicās sniegt intervētājiem ziņas par savu saimniecību.
Mūsu rajonā, kā stāsta I.Aināre, intervētāji saskaitījuši 16524 cūkas, 707 zirgus, 566 aitas, 368 kazas, 47480 mājputnus, 1433 bišu saimes.
Skaitītāji, lai gan tērpušies speciālos tērpos un bijuši ar apliecībām, saņēmuši trīs atteikumus, vēl daži zemnieki atsacījušies runāt, taču datus par savu saimniecību nodevuši tieši rokās Statistikas pārvaldes darbiniekam. Bet kopumā zemgalieši bijuši atsaucīgi un visai runātīgi, bet četrkājainie māju sargi – pieklājīgi. Lielus ceļa gabalus skaitītājiem iznācis mērot kājām, taču pavisam bez transporta viņi nav iztikuši.
Iepriekšējā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notikusi 1939. gadā, taču rezultāti nav apkopoti, jo iesācies karš.
